Turpinot vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas un gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, arī šogad UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu un partneriem aicina iesaistīties interaktīvā talkā, kas veltīta Starptautiskajai dzimtās valodas dienai – “Vietvārdu talkā”.
Starptautisko dzimtās valodas dienu visā pasaulē atzīmē 21. februārī. “Vietvārdu talka” tiks atklāta 23. februārī un noritēs līdz 30. septembrim.
“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. Apzinātos vietvārdus varēs reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas būs pieejama www.unesco.lv vai www.vietvardi.lv
“Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo un savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Valoda palīdz definēt un nosaukt lietas un vietas mums apkārt, palīdz sadarboties, orientējoties vidē un telpā, jo ar valodu var dot vārdu gan pļavai, upei, ezeram, gan ciemam, pilsētai un novadam. Vietvārdiem ir ļoti liela nozīmē, piemēram, pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, meklējot dabā esošu vietu saistību ar pierakstītām teikām un nostāstiem, pētot senas apdzīvotas vietas un pat senu pilskalnu nosaukumus. Katrs pierakstītais vietvārds var būt atslēga kādai sen risinātai mīklai,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO LNK ģenerālsekretāre.
“Latvieši savu zemi tik ļoti mīlējuši, ka devuši vārdu gandrīz katram cinītim, akmenim, bedrei, kaktam un palcītei, nemaz nerunājot par lielajiem mežiem, pļavām, laukiem, purviem, ceļiem un citiem zemes nostūriem. Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka Jānis Endzelīns, ir pagājis gandrīz simts gadu. Arī pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana ir pierimusi un daudzi mazie vietvārdiņi – piemājas pļavu, lauku, mežu un daudzu citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, – līdz ar saviem stāstiem draud izzust, tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc ir pienācis laiks atkal sasaukt Latvijas iedzīvotājus kopīgā vietvārdu talkā, lai mūsu zemes karti varētu pārklāt ar vietu nosaukumu un stāstu raibumu, kas sildītu mūsu identitāti un vairotu lepnumu,” aicina LU Latviešu valodas institūta pētniece Sanda Rapa.
“Vietvārdu talkā” aicinātas piedalīties izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kā arī individuāli interesenti un aktīvistu grupas. Tāpat talkā aicināti piedalīties interesenti, kuri Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv izteikuši vēlmi līdzdarboties simtgades sagatavošanas procesā un dāvinājuši savas stundas digitālajā laika bankā Latvijas simtgadei.
Institūcijas aicinātas rīkot arī izglītojošas ekskursijas, ekspedīcijas, sarunu un stāstu pēcpusdienas, kā arī citas tematiskas aktivitātes, kas varētu sekmēt vietējo vietvārdu apzināšanu un fiksēšanu. Katru mēnesi tiks izcelts čaklākais talcinieks, kā arī, pošoties Latvijas valsts simtgadei, vietvārdiem krāšņākais novads.
Starptautisko dzimtās valodas dienu UNESCO aicina atzīmēt katru gadu 21. februārī, lai pievērstu sabiedrības uzmanību katra pasaules iedzīvotāja dzimtajai valodai un tās lietojuma nozīmei valodu daudzveidības saglabāšanā. Ar Starptautiskās dzimtās valodas dienu UNESCO izceļ valodu nozīmi kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanā un iestājas par dzimtās valodas lietojuma veicināšanu.