Publicēts: 10.03.2021.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūrpolitikas prioritātēm pasaulē. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ir viens no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai. Nemateriālā kultūras mantojuma pastāvēšana ir balstīta uz tā pastāvīgu praktizēšanu un tālāknodošanu no paaudzes paaudzē noteiktas kopienas ietvaros.

2003. gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot, ka ikviena tās dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.

Latvija aktīvi piedalījās Konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts pasaulē, kas pievienojās konvencijai (2005. gada 14. janvārī). Par Konvencijas īstenošanu Latvijā atbild Latvijas Republikas Kultūras ministrija un tās pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Konvencija tiecas vienot valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un kopienu sadarbību tradīciju sekmīgai saglabāšanai.

Lai stiprinātu Konvencijas principu ieviešanu nacionālā līmenī, 2016. gada 29. septembrī tika pieņemts Nemateriālā kultūras mantojuma likums. 2017. gadā tika izveidots un katru gadu atjaunots Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kas ietver dažādas tautu tradīciju izpausmes, nodrošinot tām lielāku redzamību sabiedrībā. Vairāk par sarakstu: https://nematerialakultura.lv/.

UNESCO veidotajos starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos iekļautas arī Latvijas vērtības – nominācija “Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā” un daudznacionālā nominācija “Koku pludināšana” ir iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, savukārt nominācija “Suitu kultūrtelpa” iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.

Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21. gadsimtā. 

2003. gada 7. novembrī Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Šajā sarakstā apkopotas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību. Dziesmu un deju svētki ir regulārs un ciklisks process, kura kulminācija ir Vispārējie dziesmu un deju svētki reizi 5 gados speciālās šim nolūkam izveidotās vietās. Tradīcijas pamatā ir masveidīga amatieru kustība, kuru vada profesionāli diriģenti, kā arī tā apvieno dažādus mākslas žanrus. Dziesmu un deju svētkiem ir liela loma sabiedrības apvienošanā un nacionālās identitātes stiprināšanā.

2008. gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.

Dziesmu un deju svētku pieteikums

Koku pludināšanas tradīcija radās viduslaikos, kad, izmantojot ūdensceļus, ar plostiem tika pārvadāti kokmateriāli, preces un cilvēki. Ceļojot uz attāliem galamērķiem, plostnieki uz saviem plostiem pavadīja vairākas nedēļas. Laika gaitā radās kopiena ar zināšanām un prasmēm koka plostu izgatavošanā un vadīšanā. Tradīcija ir izdevies nodot no paaudzes paaudzēm, pateicoties nepārtrauktajai saziņai, vērošanai un iesaistei, tostarp jauniešu nometnēs, vietējās skolās, festivālos un darbnīcās.

19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī, bet 20. gadsimtā plostus Gaujā palēnām nomainīja ekonomiski izdevīgākā vaļējā kokmateriālu pludināšana. 1996. gadā tradīcija tika atjaunota, aizsākot ikgadēju plosta siešanu un pludināšanu pa Gauju līdz Strenčiem, kur tā noslēdzas ar Gaujas plostnieku svētkiem, īpašu plosta sagaidīšanas brīdi, Gaujas plostnieku gājienu un sveikšanu. 2018. gadā Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Kā sešu valstu –  Austrija, Čehija, Latvija, Polija, Spānija un Vācija – kopīga nominācija, “Koku pludināšana” (Timber Rafting) UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta 2022. gadā.

Koku pludināšanas pieteikums

Suiti ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē. Suitu kultūrtelpa aizņem 400 km 2 lielu teritoriju Kurzemes ZR daļā, ko veido Alsungas pagasts (Kuldīgas novads), Jūrkalnes pagasts (Ventspils novads) un Gudenieku pagasts (Kuldīgas novads). Šajā teritorijā, pateicoties katoļu baznīcas spēcīgai ietekmei un latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbībai, izveidojusies un saglabājusies neparasta kultūrvide un identitāte.  

2009.gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Tajā tiek iekļauti nemateriālā mantojuma elementi, kam pēc attiecīgās dalībvalsts, starptautiskās sabiedrības un UNESCO ieskatiem un kritērijiem ir nepieciešama tūlītēja rīcība to saglabāšanai un pārmantošanai nākamajām paaudzēm. Iekļaušana šajā sarakstā ir ar mērķi veicināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un sistēmas sakārtošanu un tādējādi nodrošina atbalstu saglabāšanas pasākumiem gan caur nacionālā atbalsta veicināšanu, gan starptautiskas sadarbības un konsultāciju ceļā.

Suitu kultūrtelpas pieteikums