Radošuma un kultūras izpausmju daudzveidības veicināšana ir viens no UNESCO darbības virzieniem kultūrā, kura nozīme pieaugusi tieši pēdējās desmitgadēs. Starpkultūru dialoga veicināšanu UNESCO atzīst par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem miera kultūras un kultūras plurālisma sekmēšanā, tādējādi nodrošinot sabiedrības saliedētību, toleranci un cieņu pret vērtībām visā pasaulē.
UNESCO Ģenerālā konference 2005. gadā pieņēma UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas iezīmē UNESCO centienus dot pienesumu ne tikai tādu starptautisku tiesību instrumentu izstrādē, kas ir saistīti ar mantojumu, bet pozicionē UNESCO kā organizāciju, kas var atbildēt uz aktuālajiem kultūrpolitikas izaicinājumiem, veidojot normatīvo bāzi mūsdienu kultūras izpausmju atbalstam.
2005. gada konvencija palīdz veidot starptautisko diskursu par “kultūras izpausmju” un “kultūras industriju” definējumu, kā arī sekmē nozares politikas attīstību kultūras un radošo industriju atbalstam. Šī konvencija ņem vērā duālo kultūras izpausmju dabu, no vienas puses tās saredzot kā dažādu sociālu grupu identitātes izpausmi, kam ir potenciāls kļūt par kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm, no otras puses apzinoties tās kā radošās industrijas darbinošu resursu, kurām 21. gadsimtā ir izteikta ekonomiska ietekme un pārnacionāls raksturs. Vienlaikus Konvencija ir instruments, kas sekmē kultūras izpausmes un radošo brīvību kā vienu no cilvēka pamatbrīvībām un tiesībām, īpaši pievēršoties māksliniekiem un radošajām personām kā grupai, kurai nepieciešams nodrošināt sociālās un ekonomiskās garantijas.