Latvijas Zinātņu akadēmija, Igaunijas Zinātņu akadēmija, Lietuvas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, UNESCO Igaunijas Nacionālo komisiju, UNESCO Lietuvas Nacionālo komisiju 2024. gadā ir iedibinājusi “Baltijas stipendiju sievietēm zinātnē” (turpmāk – Stipendija), kuras mērķis ir nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņem stipendiju 7000 eiro apmērā, novērtējot viņu līdzšinējo sniegumu un sekmējot tālākus pētījumus.
Katras Baltijas valsts zinātņu akadēmija sadarbībā ar šīs valsts UNESCO nacionālo komisiju organizē Stipendijas konkursu savā valsti, izvēlas nacionālās žūrijas komisijas locekļus, veic pretendentu pieteikumu un personību izvērtēšanu un Stipendijas ieguvēju noteikšanu.
Stipendiju pretendentēm – zinātņu doktorēm un zinātņu doktora grāda kandidātēm no Latvijas – tās finansē Izglītības un zinātnes ministrija, bet to piešķiršanas un izvērtēšanas kārtību nosaka Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Latvijā tiek piešķirtas divas Stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģijas, medicīnas un veselības zinātnes jomās: viena stipendija zinātņu doktorei un viena stipendija zinātņu doktora grāda kandidātei un viena Stipendija sievietēm zinātnē zinātņu doktorei sociālo un humanitāro zinātņu jomās.
Baltijas valstu stipendiju 2024. gadā saņēma:
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore ētikā Dr. phil. Anne Sauka par projektu „Dzīvība, vide un situētas zināšanas: Baltu mitoloģija kā zināšanu avots vides filozofijā”. Projektā pētniece apsvērs folkloras kā situētu, kopienas pieredzi atainojošu zināšanu nozīmi vides filozofijā, tostarp iezīmējot filozofiju un folkloru kā savstarpēji papildinošas jomas.
Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijas pētniece Dr. chem. Daniela Godiņa par projektu „Bio-polimēru sorbentu sintēze no ekstraktvielām un suberīna depolimerizācijas produktiem, kas iegūti no bērza mizas”, kas sniegs vērtīgas atziņas vides zinātnē un analītiskajā ķīmijā, veicinot sadarbību un sekmējot ilgtspējīgu attīstību.
Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta pētniece un zinātņu doktora grāda kandidāte Līga Ignatāne. Zinātnieces disertācijas tēma ir vērsta uz nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru. Jaunākās paaudzes duālo staru mikroskopa pieejamība tepat Latvijā un arvien ciešākā sadarbība ar biologiem ļauj veidot jaunus un precīzākus risinājumus dažādu vielu noteikšanā pat mazā koncentrācijā.
Baltijas valstu stipendiju 2025. gadā saņēma:
Bioloģijas zinātņu doktore Monta Brīvība par pētījumu “Precīzijas medicīna onkoloģijā”. Viņas pētniecība primāri vērsta uz genomiku un precīzijas medicīnu, īpaši Latvijas populācijas genoma izpēti un genoma datu integrēšanu veselības aprūpē. Monta ir aktīvi iesaistīta Latvijas genoma references izstrādē un Eiropas 1+ Miljons Genomu iniciatīvā, kas veido pamatu precīzākai genoma datu interpretācijai gan pētniecībā, gan klīniskajā praksē. Genoma datu integrēšana veselības aprūpē var būtiski uzlabot diagnostiku un ārstēšanas iznākumus gan 2. tipa cukura diabēta un paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumos, gan tādās komplicētās slimībās kā ļaundabīgie audzēji.
Humanitāro zinātņu doktore Jana Kukaine par pētījumu “Augu estētika Baltijas laikmetīgajā mākslā: sieviešu stāsti un pieredze”. Jana Kukaine ir Latvijā vadošā feminisma teoriju un feministiskās mākslas pētniece, šīs domas celmlauze un attīstītāja vairāk nekā desmit gadu garumā. Viņas nozīmīgākie sasniegumi ietver zinātniskos rakstus, nodaļas Routledge un Bloomsbury Academic izdotajās grāmatās, kā arī divas monogrāfijas latviešu valodā. Šobrīd Kukaine īsteno pēcdoktorantūras projektu par augu aģenci Latvijas laikmetīgajā mākslā. Kukaines pētnieciskās intereses sintezē feminisma un vides humanitāro zinātņu atziņas, meklējot teorētiskos rīkus, kas ļauj izcelt Baltijas reģiona mākslas specifiku.
Doktora grāda kandidāte Elīna Pavlovska par pētījumu “No divdaļiņu sadursmēm līdz kolektīviem stāvokļiem: elektronu korelāciju analīze mezoskopiskos kolaideros”. Doktorantūras laikā viņa izveidojusi modeli, kas apraksta elektronu uzvedību kolaideru tipa ierīcēs, kā arī izstrādājusi metodes, kas atsedz elektronu unikālos “pirkstu nospiedumus”, kas raksturīgi tikai konkrētām matērijas fāzēm. Tas ļauj, piemēram, identificēt kolektīvu stāvokļu veidošanos dažu elektronu sistēmās, pētot korelācijas starp elektronu izkliedes iznākumiem nanokolaidera detektoros.