2025. gada 17. aprīlī UNESCO starptautiskais reģistrs “Pasaules atmiņa” ir papildināts ar 74 jaunām dokumentārā mantojuma nominācijām, sasniedzot kopskaitā 570 nominācijas. Jaunās nominācijas nāk no 72 valstīm un četrām starptautiskām organizācijām un aptver tādas tēmas kā zinātniskā revolūcija, sieviešu ieguldījums vēsturē un nozīmīgi pagrieziena punkti starptautiskajā sadarbībā.
Dokumentārais mantojums ir pagātnes liecības, kas fiksētas gravējumos, zīmējumos, grāmatās, dokumentos, vēstulēs, video un audio ierakstos vai jebkādā citā informācijas nesējā, atspoguļojot kādu pasaulei nozīmīgu vēstures notikumu vai pavērsienu. Tas veido cilvēces kolektīvo atmiņu, stiprinot lokālo, nacionālo un vispārcilvēcisko identitāti.
“Dokumentārais mantojums ir nozīmīgs, taču trausls pasaules atmiņas elements. UNESCO iegulda līdzekļus, lai saglabātu, piemēram, Činguetti bibliotēkas Mauritānijā vai Amadou Hampâté Bâ arhīvus Kotdivuārā, dalās labākajā praksē un uztur šo reģistru, kurā ir ierakstīti visdažādākie cilvēces vēstures pavedieni,” uzsvēra UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay).
No jauniekļautajām nominācijām 14 attiecas uz zinātnisko dokumentāro mantojumu. Itḥāf Al-Mahbūb (Ēģipte) dokumentē arābu pasaules ieguldījumu astronomijā, planētu kustībā, debess ķermeņu un astroloģiskajā analīzē mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. Tāpat ir iekļauti arī Čārlza Darvina (Apvienotā Karaliste), Frīdriha Nīčes (Vācija), Vilhelma Konrāda Rentgena (Vācija) arhīvi, kuros atrodamas pirmās reģistrētās rentgena fotogrāfijas, kā arī slimību izpētes pioniera Karlosa Čagasa (Brazīlija) arhīvi.
Citi papildinājumi ietver nominācijas, kas ir saistītas ar verdzības piemiņu, – tās iesniegušas Angola, Aruba, Kaboverde, Kirasao un Mozambika. Jaunajās nominācijās ir arī arhīvi, kas attiecas uz ievērojamām vēsturiskām sievietēm, kuras joprojām ir maz pārstāvētas reģistrā, piemēram, meiteņu izglītības pionieri Radenu Ajeng Kartini (Indonēzija un Nīderlande), rakstnieci Ketrīnu Mansfīldi (Jaunzēlande) un ceļojumu rakstniecēm Annemariju Švarcenbahu un Ellu Mālārtu (Šveice).
Vairākas nominācijas dokumentē svarīgus starptautiskās sadarbības momentus, tostarp Ženēvas konvencijas (1864-1949) un tās protokolus (1977-2005) (Šveice), Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (Apvienoto Nāciju Organizācija) un 1991. gada Vindhukas deklarāciju (Namībija), kas ir svarīga preses brīvības jomā.
Nominācijas UNESCO starptautiskajā reģistrā tiek iekļautas ar UNESCO izpildpadomes lēmumu pēc tam, kad neatkarīga starptautiska padomdevējkomiteja tās ir izvērtējusi.
UNESCO programma „Pasaules atmiņa” 1992. gadā tika izveidota ar mērķi apzināt un saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izzināšanu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. Redzamākā programmas „Pasaules atmiņa” iniciatīva ir reģistri, kas tiek veidoti starptautiskā, reģionālā un nacionālā mērogā.
Atmiņas institūcijas Latvijā glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā iekļauto: Dainu skapi (iekļauts 2001. gadā), daļu no Baltijas valstu kopīgās nominācijas – Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības (iekļauta 2009. gadā) un daļu no kopīgās nominācijas ar Vāciju, Beļģiju, Dāniju, Igauniju un Poliju par Hanzas vēstures dokumentiem (iekļauta 2023. gadā).
Latvijā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2009. gadā izveidoja programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru, kurā šobrīd ir desmit nominācijas: „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.–1940.”, „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, „Raiņa un Aspazijas sarakste (1894.–1929.)”, „Latvijas Centrālās padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts”, „Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”, “Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija”, “Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam”, “Hernhūtiešu rokraksta kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts”, Rīgas rātes protokoli, 1603–1890 un Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija.