Šī gada 26. martā seminārā “Skola – droša vide pilsoniskai līdzdarbībai” pulcējās skolotāji un jaunieši no Ādažiem, Brocēniem, Daugavpils, Jaunsilavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kuldīgas, Rēzeknes, Ogresgala, Riebiņiem, Rīgas, Skujenes, Zaļeniekiem, Valmieras un Grobiņas, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem par drošu, jēgpilnu un atbildīgu pilsonisko līdzdalību. Semināru organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai un tas notika Rīgas Dārzciema vidusskolā.
Pasākuma centrā bija ideja par līdzdalības pāraugšanu līdzdarbībā – aktīvā, atbildīgā un mērķtiecīgā rīcībā, kas ietekmē ne tikai skolas vidi, bet arī sabiedrību kopumā. Semināru atklāja UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un Rīgas Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa, uzsverot skolas nozīmi vērtību veidošanā un drošas līdzdalības kultūras stiprināšanā. Baiba Moļņika savā uzrunā akcentēja pilsoniskās izglītības nozīmi mūsdienu izaicinājumu kontekstā: “Lai stātos pretī laikmeta izaicinājumiem, jāuzvelk pilsoniskuma bruņas – zināšanas un izpratne par cilvēktiesībām un attieksme, kurai ir izšķiroša nozīmi, kādu rīcību – iznīcināt vai celt pasauli – izvēlēsies cilvēks.” Savukārt skolas pārstāvji iepazīstināja ar izglītības iestādes vērtībām – cieņu, atbildību, sadarbību un izaugsmi –, kas kalpo par pamatu pilsoniskai līdzdalībai ikdienā.
Turpinājumā interaktīvajā nodarbībā, ko vadīja Paula Anškena, dalībnieki diskutēja par globālajiem ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to sasaisti ar jauniešu ikdienu. Diskusijās iezīmējās vairākas būtiskas tendences – jauniešu mentālās veselības izaicinājumi un motivācijas trūkums, nepieciešamība pēc stabilitātes izglītības sistēmā un kritiskās domāšanas stiprināšanas, kā arī jēgpilna mākslīgā intelekta izmantošana. Tāpat tika akcentēti līdzdalības izaicinājumi – daļa jauniešu izjūt nedrošību paust savu viedokli, bieži dodot priekšroku “pareizām” atbildēm, nevis jēgpilnai diskusijai. Liela nozīme tika piešķirta arī ilgtspējas jautājumiem, tostarp vietējo kopienu stiprināšanai, atbildīgam patēriņam un klimata pārmaiņu mazināšanai. Diskusijās īpaši izskanēja atziņa par to, ka miers sākas mūsos pašos, uzsverot individuālās attieksmes nozīmi sabiedrības veidošanā.
Par jauniešu līdzdalības juridiskajiem aspektiem stāstīja Valērija Leščinska no Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, uzsverot līdzsvaru starp tiesībām un atbildību. Jauniešiem ir tiesības paust viedokli, iesaistīties diskusijās un organizēt iniciatīvas, tomēr vienlaikus jāievēro citu cilvēku tiesības, jāizvairās no diskriminācijas un jāapzinās, ka vārda brīvība nav absolūta. Vienlaikus eksperte akcentēja, ka līdzdalība pati par sevi ir būtiska tiesība – ja jauniešu iniciatīva tiek noraidīta, viņiem ir tiesības saņemt skaidrojumu par šāda lēmuma pamatojumu un kritiski izvērtēt tā pamatotību.
Savukārt Ako Kārlis Cekulis no Bērnu aizsardzības centra pievērsās drošas līdzdalības principiem, definējot to kā procesu, kurā bērni var brīvi iesaistīties, zinot, ka tiks uzklausīti un pasargāti. Tika izcelti četri būtiski drošības aspekti – fiziskā, emocionālā, sociālā un strukturālā drošība –, kā arī sniegti praktiski ieteikumi rīcībai sarežģītās situācijās: veidot strukturētu dialogu, fokusēties uz idejām, pieļaut atšķirīgus viedokļus, nepieciešamības gadījumā iesaistīt pieaugušos un nodrošināt refleksiju pēc pieredzes.
Pēcpusdienā Daira Harēviča no Pusaudžu resursu centra pievērsās komunikācijai sarežģītās situācijās, akcentējot emocionālo noturību un prasmi runāt arī tad, kad tas ir grūti. Dalībnieki iepazinās ar praktiskām metodēm iekšējās noturības stiprināšanai, tostarp apzinātības pastaigām.
Semināra noslēgumā dalībnieki dalījās ar savas skolas pieredzi pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, atklājot gan izaicinājumus, gan ieguvumus. Šie stāsti apliecināja, ka līdzdalība kļūst jēgpilna tad, kad tā balstās sadarbībā, uzticībā un kopīgā atbildībā. Galvenais secinājums – droša vide ir priekšnoteikums aktīvai līdzdalībai, savukārt līdzdalība ir ceļš uz apzinātu, atbildīgu un drosmīgu līdzdarbību.
Seminārs kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp jauniešiem un pieaugušajiem, stiprinot izpratni par to, kā kopīgi veidot skolu un sabiedrību, kurā ikviens jūtas sadzirdēts, cienīts un drošs iesaistīties.
Pasākums tika rīkots projekta “DCYDE!” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības DEAR programmas atbalstu, un to atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija.