Izglītība

Rudenī (no septembra līdz oktobrim) četras UNESCO Asociēto skolu tīkla skolas, tostarp Brocēnu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Cēsu Pilsētas vidusskola un Pļaviņu novada ģimnāzija, piedalījās UNESCO Izglītības nākotnes iniciatīvā (Futures of Education).  Tās ietvaros skolas organizēja nacionālo fokusgrupu diskusijas ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Iniciatīvas mērķis bija sarunas uzsākšana starp UNESCO Asociēto skolu tīkla dalībniekiem par pārmaiņām izglītībā un kopīgas nākotnes veidošanu. Diskusijas par izglītības nākotni grūti iztēloties bez būtiskas skolu pārstāvju, skolēnu un vecāku iesaistes. Šo dalībnieku domu un perspektīvu apkopošana ir svarīga, lai veicinātu iekļaujošu un globālu viedokļu apmaiņu.

Skolēni kā galvenie ieguvēji izglītības procesā aplūkoja UNESCO Izglītības nākotnes iniciatīvas jautājumus un izteica savu viedokli, ka mūsu pasaulē pēc 30 gadiem vēlētos redzēt:

·       zaļos mežus, parkus, zilos ezerus un jūras, kā arī dzīvnieku valsts daudzveidību un piesārņojuma samazināšanu;

·       bērnus, kas jautri pavada laiku - spēlējas ārā un spēlē galda spēles;

·       vienlīdzību un empātiju starp cilvēkiem, kas balstās aktīvā pilsoniskā līdzdalībā;

·       kvalitatīvu izglītību, kas izpaužas kā klātienes mācību process papildināts ar ārpusstundu nodarbībām un orientēšanos gan uz STEM (Science, technology, engineering and mathematics), gan humanitārajiem mācību virzieniem;

·       katrai valstij savu valodu, tāpat Latvijā – bagātīgo, skaisto latviešu valodu, bez jebkādiem aizguvumiem no citām valodām, jo valoda ir mūsu vērtība;

·       cilvēkus, kas ir savas zemes patrioti, kultūras vērtību pārmantotāji un izglītotāji;

·       līdzsvaru starp tehnoloģijām un dabu.

Skolu vadība un skolotāji, kas ieņem nozīmīgu lomu skolēnu dzīvē, izteica savu viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt pašreizējā izglītības sistēmā šobrīd, lai atbalstītu skolēnu zināšanu, prasmju un vērtību izaugsmi.

Tika akcentēts, ka ir nepieciešams meklēt jaunas sadarbības formas, vairāk mācību procesā iesaistot vecākus, absolventus, vietējās kopienas cilvēkus. Formālajā izglītībā nepieciešams vairāk izmantot neformālās izglītības metodes un pastiprināt dzīves prasmju apguvi. Ir būtiski aktualizēt pedagogu sadarbību visos līmeņos, kuros sadarbojas kopā dažādu izglītības posmu pedagogi.

Vecāki, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu savu bērnu izglītības procesā, dalījās savā viedoklī par to, kāda loma ir pieaugušajiem un sabiedrībai bērnu izglītības nodrošināšanā. Tika uzsvērts, ka vecākiem ir jābūt kā piemēram saviem bērniem. Ja vecāks vēlas, lai bērni nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai lasa grāmatas, tad arī pašiem vecākiem ir jādomā par savu dzīvesveidu un tas jāpilnveido, lai atbalstītu un motivētu savus bērnus. Savukārt sabiedrībai ir nepieciešams nodrošināt sociālo integrāciju, lai bērni arvien labāk pieņemtu dažādību.

Grupu diskusijas noslēgsies ar reģionālo tīmekļsemināru ciklu decembrī, kurš tiks veidots ar mērķi dalīties ar fokusa grupu diskusijās atklātajām idejām ar dalībniekiem no citām valstīm, iesaistot UNESCO Izglītības nākotnes iniciatīvas dalībniekus un ekspertus. Nacionālo un reģionālo fokusgrupu diskusijās iegūto skatījumu plānots apkopot un pielāgot UNESCO Izglītības nākotnes iniciatīvas Starptautiskās komisijas vajadzībām, tādējādi palīdzot virzīt globālos jautājumus.