Ceturtdien, 29. janvārī, norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (UNESCO LNK) Asamblejas sēde, atskatoties uz 2025. gadā paveikto un iepazīstoties ar iecerēm 2026. gadam, īstenojot UNESCO LNK darbības stratēģiju.
Sēdes laikā tika apstiprināts UNESCO LNK 2025. gada darbības pārskats un 2026. gada darba plāns, kā arī izskatīti jautājumi, kas saistīti ar UNESCO darbības aktualitātēm.
“Atskatoties uz 2025. gadu, redzam, ka UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas darbība bija vērsta uz kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības veicināšanu, līdzdalību Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, vārda brīvības un medijpratības stiprināšanu, kā arī digitālās transformācijas un tehnoloģiju attīstības radīto izaicinājumu risināšanu,” norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un pateicas nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām, pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, UNESCO LNK sadarbības tīkliem – UNESCO asociētajām skolām Latvijā, UNESCO katedrām Latvijā un atmiņas institūcijām, kas glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” dokumentāro mantojumu par ieguldījumu UNESCO programmu īstenošanā Latvijā.
2026. gadā ir iecerēts izsludināt pieteikšanos jaunu nomināciju uzņemšanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajam sarakstam, kas izveidots 2009. gadā. Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanas vadlīnijas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveido UNESCO Pasaules mantojuma nacionālie jeb pagaidu saraksti, kas paredz tajos iekļaut dalībvalstu teritorijās esošo kultūras un/vai dabas mantojumu, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība un ko dalībvalstis nākotnē plāno nominēt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Saraksti ir noderīgs un nozīmīgs plānošanas instruments valstīm, Pasaules mantojuma komitejai, Sekretariātam un konsultatīvajām institūcijām, jo sniedz skaidru priekšstatu par iespējamām nākotnes nominācijām. Šobrīd Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautas 3 vietas: Daugavas loki, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Rundāles pils apbūves ansamblis ar dārzu un meža parku. Asamblejas sēdē tika izskatītas izmaiņas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta nolikumā, skaidrāk definējot saraksta lomu un sekmējot mērķtiecīgu Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto nomināciju gatavošanu pieteikšanai starptautiskajam sarakstam.
Sēdes laikā Asambleja sprieda par Latvijas pieteikumiem UNESCO Līdzdalības programmai 2026.–2027. gadam.
UNESCO LNK lēmējinstitūcija ir Asambleja, kuras sastāvu veido 20 pārstāvji no dažādām valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. UNESCO LNK prezidents ir kultūras ministrs, viceprezidenti – izglītības un zinātnes un ārlietu ministri. UNESCO LNK administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs, kuru amatā ieceļ Asambleja.