2022. gada 8.-11. februārī tiešsaistē norisinājās UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejas 15. sesija. Ar sesijā pieņemtajiem lēmumiem ir iespējams iepazīties ŠEIT.
2005. gadā pieņemtā Konvencija ir starptautiskās kultūrpolitikas stūrakmens, kurā valstis atzīst mūsdienu kultūras un mākslas izpausmju duālo – kultūras un ekonomisko – dabu, nosakot pamatprincipus politikām un pasākumiem attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un pieejamību. Latvija Konvenciju ratificējusi 2007. gadā.
Sesijas laikā tika apstiprināts Starptautiskā Kultūras daudzveidības fonda atbalsts deviņiem projektiem Austrumtimorā, Čīlē, Seišelās, Kolumbijā, Indonēzijā, Nigērijā, Bolīvijā, Palestīnā un Gvinejā, kas paredz vietējo radošo industriju stiprināšanu un ar tām saistītu kultūrpolitiku izstrādi. Sesijas dalībnieki atkārtoti apstiprināja Fonda izšķirošo nozīmi 2005. gada Konvencijas ieviešanā par spīti tam, ka iesniegto projektu skaits ievērojami pārsniedz pieejamo finanšu iespējas.
Lai paplašinātu un dažādu Konvencijas mērķu sasniegšanā iesaistītās puses, Komiteja apstiprināja, ka ir svarīgi uzlabot konsultācijas ar mikro, neliela un vidēja mēroga kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kā arī stiprināt kultūras institūciju un organizāciju apņēmību nodrošināt pieejamību kultūras daudzveidības izpausmēm gan savu valstu teritorijā, gan no ārzemēm. Tika apsvērti arī veidi, kā stiprināt sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām Konvencijas ieviešanas atbalstam.
Latviju pasākumā pārstāvēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Baiba Mūrniece, kura pasākuma nozīmi skaidro sekojoši: “Šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad apzināties, cik liela nozīme demokrātiskas un atvērtas sabiedrības veidošanā ir kultūrai, radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, ko aizsargā UNESCO 2005.gada konvencija. Kultūra ne tikai veido 6,2% no globālās nodarbinātības, bet tās estētiskie, emocionālie, sociālie un citi aspekti sniedz iedvesmu, mierinājumu, dod spēku un liek pieņemt lēmumu nepadoties.”
Sesijas norises nedēļā ar dažādu pasaules valstu un nozaru pārstāvju diskusiju tika atklāts trešais UNESCO Globālais ziņojums “Pār|Veidot radošuma politikas” (Re|Shaping Policies for Creativity – Addressing culture as a global public good). Ziņojuma mērķis ir monitorēt 2005. gada Konvencijas ieviešanas gaitu. Tas ar datu palīdzību sniedz globālu pārskatu par kultūras un radošo industriju stāvokli un jaunām tendencēm, kā arī sniedz ierosinājumus politiku izstrādei, lai stiprinātu globālo radošo ekosistēmu un pasaules ilgtspējīgu attīstību.
2005. gadā pieņemtā Konvencija ir starptautiskās kultūrpolitikas stūrakmens, kurā valstis atzīst mūsdienu kultūras un mākslas izpausmju duālo – kultūras un ekonomisko – dabu un nosaka pamatprincipus politikām un pasākumiem attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un pieejamību. Latvija Konvenciju ratificējusi 2007. gadā.
Vairāk informācijas:
Baiba Mūrniece, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore
Latvijas kontaktpunkts saistībā ar UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu
Baiba.Murniece@km.gov.lv