UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 10. sesija notika Vindhukā, Namībijā no 30. novembra līdz 4. decembrim. Komitejas sesijas dienas kārtībā bija jautājumi par UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003) īstenošanas starptautiskajām aktualitātēm, lemjot par nemateriālā mantojuma nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā, kā arī pieņemot 12 ētikas principus nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Komiteja izvērtēja arī valstu ziņojumus par Konvencijas īstenošanu, UNESCO Sekretariāta īstenoto programmu nemateriālā mantojuma saglabāšanas kapacitātes stiprināšanai dažādos pasaules reģionos, kā arī lēma par jaunu nomināciju iekļaušanu starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļautas 5 jaunas nominācijas, tai skaitā “Tradicionālā Vallenato mūzika Magdalēnas reģionā” (Kolumbija) un “Kamieļu pierunāšanas rituāls” (Mongolija). UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā tika iekļautas 23 jaunas nominācijas, to vidū, piemēram, “Vasaras saulgriežu uguns festivāli Pirenejos” (Andora, Spānija, Francija), “Klasiskā jāšanas māksla un Spāņu jāšanas skola Vīnē” (Austrija), “Dūdu spēles kultūra” (Slovākija), “Arābu kafija, devības simbols” (Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Omāna, Katara) u.c. Visu iekļauto nomināciju saraksts pieejams šeit.
Komitejas darba pieredzē šī bija pirmā sesija, kad tika izskatīti kopumā 69 Konvencijas akreditēto nevalstisko organizāciju (NVO) ziņojumi par šo organizāciju darbību četru gadu laika periodā, tāpat arī tika izskatīti 54 jauni akreditācijas pieteikumi. Atbalstošs lēmums NVO akreditācijai tika pieņemts par kopumā 24 organizācijām, tai skaitā starpnozaru mākslas grupu “Serde”, kas ir pirmā NVO no Latvijas, kā arī Baltijas valstīm, kas iesniegusi pieteikumu akreditācijai. Dienu pirms Komitejas sesijas darba sākuma noritēja Konvencijas Nevalstisko organizāciju foruma sanāksme, pulcinot gan starptautiskas, gan nacionāla un lokāla mēroga nevalstiskās organizācijas diskusijai par nemateriālā mantojuma saglabāšanas ētikas jautājumiem un attiecīgas pieredzes vērtējumiem.
Latviju kā vienu no 24 ievēlētajām Komitejas dalībvalstīm pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas docente Anita Vaivade un Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere. Komitejas sesijas norise kopumā pulcēja 110 pasaules valstu delegācijas, 40 akreditēto nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus, kas sesijā piedalījās novērotāju statusā, kopumā sasniedzot gandrīz 500 dalībnieku. Kā atzīst Latvijas delegācijas vadītāja Anita Vaivade, “Komitejas sesijas darbs ir intensīva diskusija nedēļas garumā, lai nonāktu pie lēmumiem, kas būtu pieņemami valstīm no dažādiem pasaules reģioniem, un valstīm var būt izteikti atšķirīgas nostājas. Lai gan Komitejas darba lielāko redzamību iegūst lēmumi par nominācijām, Latvijas delegācija raudzīja sniegt vienlīdz aktīvu ieguldījumu debatēs par dažādiem dienas kārtības jautājumiem, paužot viedokli un rosinot vairāku lēmumu grozījumus, piemēram, par UNESCO katedru iesaisti Konvencijas īstenošanā, nemateriālā kultūras mantojuma saikni ar intelektuālā īpašuma tiesībām, kā arī nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu darbības principiem.” Savukārt Gita Lancere uzsver to, ka dalība Komitejā stiprina arī katras dalībvalsts kapacitāti: “Vērojot, kā dažādas pasaules valstis attiecas pret savu nemateriālo kultūras mantojumu, ar kādām problēmām sastopas, kā tās risina, tiek uzkrāta pieredze un zināšanas, kas vēlāk noder darbojoties jau savas valsts ietvaros. Tā kā Latvija pavisam drīz varētu sagaidīt savu Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, kurš izstrādāts, balstoties uz UNESCO 2003.gada Konvencijas pamatnostādnēm, mūsu pieredze Komitejas darbā lieti noderēs šo likumu īstenojot dzīvē.”
Komitejas 10. sesijas darba tiešraide bija skatāma UNESCO interneta vietnē, un sesijas darba video ieraksts ir pieejams šeit.
Līdz ar Komitejas 10. sesiju noslēdzas Latvijas četru gadu ieguldījums Komitejas darbā, kas tika uzsākts Latvijas Republikas kultūras ministres Daces Melbārdes vadībā. Mandāta laikā Latvijas delegācija ir paudusi pastāvīgu atbalstu tādu jautājumu nozīmībai Konvencijas īstenošanā, kā NVO iesaiste un ieguldījums nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, atbalsts globālajai kapacitātes celšanas programmai, izglītības un pētniecības nozīme t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, kā arī pēctecības ievērošana Komitejas lēmumos, īpaši attiecībā uz starptautiskajiem sarakstiem pieteikto nomināciju izvērtējumu. Latvijas delegācijas ieguldījums Komitejas darbā ir atzinīgi vērtēts nemateriālā kultūras mantojuma ekspertīzes un Komitejas darba kompetences dēļ, kā arī novērtējot Latvijas apņēmību veicināt pārdomātu Konvencijas īstenošanu.
2016. gada jūnijā Konvencijas Ģenerālā Asambleja lems par 12 jaunu Komitejas dalībvalstu ievēlēšanu, un Komitejas 11. sesija noritēs Etiopijā no 2016. gada 28. novembra līdz 2. decembrim.
Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai ir viena no UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pārvaldības institūcijām, kas pieņem lēmumus par Konvencijas attīstību un nemateriālā kultūras mantojuma nomināciju iekļaušanu starptautiskajos sarakstos. Konvencijas dalībvalstu skaits patlaban ir sasniedzis 163 pasaules valstis, un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām globālajām kultūras politikas prioritātēm. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem resursiem kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtisks faktors ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Pils laukums 4-206, Rīga, LV-1050
office@unesco.lv
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pils laukums 4, Rīga, LV-1050
lnkc@lnkc.gov.lv