No 19. līdz 22. maijam Inšeonā, Korejā norisinās Pasaules izglītības forums, un tajā tiek izstrādāts globālais izglītības rīcības plāns nākamajiem 15 gadiem. Šis rīcības plāns noteiks vadlīnijas izglītības attīstībai līdz 2030. gadam.
Forums pulcē ministrus un augsta līmeņa amatpersonas, starptautisko un nevalstisko organizāciju vadītājus, akadēmisko aprindu un privātā sektora pārstāvjus, pētniekus u.c. no 140 UNESCO dalībvalstīm. Tajā piedalās arī Nobela prēmijas laureāti.
Deklarācija, par ko dalībniekiem jāvienojas forumā, aicinās dalībvalstis un visus iesaistītos partnerus mobilizēt resursus globālā rīcības plāna īstenošanai un sniegs ieteikumus šī procesa koordinēšanai, finansēšanai un uzraudzībai – globālā, reģionālā un nacionālā līmenī –, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas visiem.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns atklāja forumu, uzsverot, ka “izglītība nodrošina cilvēktiesības, tostarp veselības aprūpes un nodarbinātības jomā. Tai ir arī būtiska loma, lai novērstu draudus drošībai un ierobežotu vardarbīga ekstrēmisma izplatību”.
“Mēs visi zinām, ka izglītība ir instruments, lai izskaustu nabadzību un pārveidotu ikviena cilvēka dzīvi. Mūsu kopīgs pienākums ir nodrošināt stiprināt katra bērna un jaunieša izglītības pamatbalstus – zināšanas, vērtības un prasmes, lai viņi varētu veidot nākotni kā atbildīgi pilsoņi, izjūtot piederību gan savai valstij, gan pasaulei. Mums jānodrošina arī pieaugušajiem iespēja mācīties visa mūža garumā, kā arī pielāgoties pārmaiņām un jāveicina sociālā integrācija. Tās nav tikai cilvēka tiesības, tas ir svarīgi, lai garantētu drošību, iekļaujošu attīstību un mieru,” uzrunājot foruma dalībniekus, teica Irina Bokova, UNESCO ģenerāldirektore.
2015. gads noslēdz globālās kustības “Izglītība visiem” un Tūkstošgades attīstības mērķu mērķu sasniegšanas termiņu, kas tika izvirzīti 2000. gadā. Forumā tiks izvērtēts progress, kas sasniegts 15 gados, un noteikti jauni izaicinājumi. Tie tiks atspoguļoti vadlīnijās – globālās izglītības mērķos, kas kļūs par neatņemamu Ilgtspējīgās attīstības mērķu sastāvdaļu. Par tiem Apvienoto Nāciju asambleja lems septembrī.
Kopīgie dalībvalstu centieni ir būtiski veicinājuši izglītības attīstību pasaulē aizvadīto 15 gadu laikā. Saskaņā ar UNESCO Statistikas institūta informāciju, salīdzinājumā ar 2000. gadu, 2012. gadā par 76 miljoniem samazinājies no izglītības procesa izkritušo bērnu un jauniešu skaits, tajā pašā laikā par 67 miljoniem vairāk bērnu saņem pirmskolas izglītību un 50 miljoni vairāk mācās pamatskolā.
Tomēr ar to nekas nebeidzas. Neskatoties uz panākumiem, UNESCO globālā monitoringa ziņojumā “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi” uzsvērts tas, ka tikai trešdaļa valstu pilnībā sasniegušas “Izglītība visiem” mērķus. Vienlīdzīga abu dzimumu iesaiste izglītībā vēl joprojām ir neatrisināta problēma trešdaļā valstu, vidusskolas līmenī – pat pusē valstu. Gandrīz divas trešdaļas no 781 miljona pieaugušo, kam nav lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmes, ir sievietes. Bērniem, kas dzimuši un auguši konfliktu zonās, ir liegta pieeja izglītībai. Šo bērnu skaits proporcionāli audzis no 30% 2000. gadā līdz 36% šogad. Arī nabadzība ir ievērojams šķērslis, lai iegūtu pamatizglītību. Nabadzīgākie cilvēki piecas reizes retāk pabeidz skolu nekā bērni un jaunieši no bagātām ģimenēm. Šobrīd tikai pusē no valstīm, kurās ir zems ienākumu līmenis, būs iespēja sasniegt universālu vidējo izglītību līdz 2030. gadam, arī universāla pamatizglītība daudzām valstīm ir tāls mērķis.
Latvija, kas aktīvi iesaistījusies globālo izglītības vadlīniju sagatavošanā, turpina uzsvērt, ka globālajiem mērķiem izglītībā ir jāskar gan bērnu agrīnā izglītība un aprūpe, gan pamatprasmju, socializācijas prasmju un profesionālo prasmju iegūšana un attīstīšana jauniešiem, veidojot kompetencēs bāzētu mācību saturu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī videi, kādā notiek izglītības process. Tai jāatbilst tehnoloģiju laikmeta prasībām. Vienlaicīgi Latvijas pārstāves forumā īpaši akcentē izglītības ilgtspējīgai attīstībai un globālā pilsoniskuma nozīmi. Foruma ietvaros ir notikušas atsevišķas sarunas ar UNESCO mūžizglītības institūta direktoru Arni Karlsenu par Latvijas iesaisti programmā “Learning cities”, kā arī ar Starptautiskā izglītības biroja direktori Mancecu Maropi par sadarbību iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.
Foruma oficiālo norisi papildina izglītībai veltītas izstādes un aktivitātes. Latvija ir apliecinājusi gatavību iesaistīties iniciatīvā “Pasaules lielākā stunda”, kas tiks organizēta šī gada 27. septembrī, un pievērsīsies izpratnes veicināšanas pasākumiem par globālās izglītības nozīmi – izaicinājumiem un atbildībām.