Kultūra
Publicitātes attēls

Lai spriestu par klimata pārmaiņu izaicinājumiem un kultūras lomu to risināšanā un dzīves kvalitātes veidošanā, trešdien, 15. februārī, Rīgā starpnozaru seminārā “Klimats, kultūra, dzīves kvalitāte” pulcēsies Latvijas un ārvalstu kultūras un dabaszinātņu eksperti, politikas plānotāji un kultūras mantojuma profesionāļi.

“Mūsdienu steiga, patērētāju dzīves stils, tieksme jaukt un būvēt pēc iespējas vairāk, netaupot enerģiju, ražot īstermiņa lietojumam, rada vēl nebijušu vides piesārņojumu, arvien vairāk atkritumus un apdraudējumu cilvēka eksistencei nākotnē. Attieksmē pret klimatu ir pietrūkusi kultūra. Kultūra, jēdziena plašākā izpratnē, ir saruna par dzīves kvalitāti. Kultūras mantojuma saglabāšana dod iespēju neaizmirst iegūtu pieredzi, kuras analīze laika distancē ir vajadzīga ilgtspējīgai domāšanai un attīstības kvalitātei nākotnē,” uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Dr. arch. Juris Dambis.

Seminārā nozaru eksperti sniegs savu redzējumu par kultūru, jo īpaši kultūras mantojumu, kā risinājumu avotu ar klimatu saistītiem izaicinājumiem. Semināra darbs norisināsies četrās tematiskās daļās: “Klimats un kultūrpolitika” pievērsīsies kultūras lomai klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanā, “Klimats un kultūrvēsturiskā vide” vērsīs uzmanību uz materiālā kultūras mantojuma potenciālu klimata izaicinājumu kontekstā un uz vietējo kopienu iesaisti ilgtspējīgā vides attīstībā, “Klimats, kultūra un vide” skatīs kultūras un ekoloģijas dialogu, kā arī kultūras un dabas mantojumu kontekstā ar klimata pārmaiņām, to ietekmi uz dabas procesiem, ekosistēmām un pilsētvidi, “Klimats un nemateriālais kultūras mantojums” skatīs, kā klimata un vides pārmaiņas ietekmē tradīcijas. Katrā tematiskajā daļā tiks atklāts tēmas starptautiskais un teorētiskais konteksts, sniegta Latvijas situācijas analīze un pieredzes stāsti, kā arī notiks diskusija.

Starptautisko dimensiju seminārā ienesīs nozīmīgi nozares eksperti. Eiropā nozīmīgāko kultūras mantojuma ekspertu tīklojumu Europa Nostra pārstāvēs tā ģenerālsekretāre Sņežka Kadvliga-Mihailoviča (Sneška Quaedvlieg - Mihailović), iepazīstinot ar nozīmīgu vadlīniju dokumentu, kas pārnes Eiropas Zaļā kursa principus kultūras un kultūras mantojuma jomā. Laikmetīgās mākslas, ekoloģijas un pētniecības profesionāļu asociācijas  COAL projektu vadītāja Džoana Pronjē (Joan Pronnier) dos ieskatu veiksmīgam dialogam starp mākslu un ekoloģijas problemātiku, bet ieskatu dzīvā mantojuma projektā  “LIVIND“ sniegs Somijas kultūras mantojuma ekspertes Elisa Krātari (Elisa Kraatari) un Lēna Marsio (Leena Marsio).

Semināra dalībniekus uzrunās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kultūras ministrs Nauris Puntulis, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa un UNESCO ģenerāldirektora vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone.

Papildus semināram sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti notiks studentu darbnīca.

Semināru rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ICOMOS Latvija sadarbībā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadību, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Francijas institūtu Latvijā un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Semināru finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vides ilgtspēja ir viens no globāliem jautājumiem, kas vienlīdz nopietni skar ikvienu nozari, tostarp kultūru un kultūras mantojumu, kas ir ne vien klimata pārmaiņu apdraudēts, bet arī resurss zaļā kursa īstenošanā un izcils zināšanu un prasmju avots, stājoties pretī klimata pārmaiņu izraisītajām sekām visplašākajā nozīmē.

2022. gada UNESCO Pasaules konferences par kultūras politiku un ilgtspējīgu attīstību “MONDIACULT 2022” Nobeiguma deklarācijā uzsvērts, “cik svarīgi ir integrēt kultūras mantojumu un radošumu starptautiskās diskusijās par klimata pārmaiņām, ņemot vērā to daudzdimensionālo ietekmi uz visu veidu kultūras mantojuma un izpausmju saglabāšanu un atzīstot kultūras lomu klimata pasākumos, jo īpaši izmantojot tradicionālās un vietējās zināšanu sistēmas”.

Savukārt Eiropas kultūras mantojuma zaļajā dokumentā ir teikts, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir iespēja meklēt atbildes uz visām galvenajām Eiropas zaļā kursa jomām, ieskaitot tīru enerģiju, aprites ekonomiku, renovācijas vilni, gudru mobilitāti, lauku saimniecību, videi draudzīgu vidi, zaļo finansējumu un taisnīgu pāreju, pētniecību un inovāciju, izglītību un apmācību, kā arī zaļā kursa diplomātiju. 

Savukārt Latvijas Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam atzīst kultūras un radošo industriju un jo īpaši kultūras mantojuma nozīmīgo “ieguldījumu klimata jautājumu risināšanā gan tiešā veidā – īstenojot aktivitātes, kas vērstas uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, .. gan arī netiešā veidā, īstenojot aktivitātes, kas vairo sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām”, tostarp izpratni par klimata pārmaiņu tiešo ietekmi uz dzīves kvalitāti un kultūras nozares iespējām tās uzlabošanā. 

Semināra tiešraidi būs iespējams vērot tiešsaistē vietnē www.saeima.lv, savukārt jautājumus varēs uzdot Sli.do platformā ar kodu #klimats.

Semināra darba valodas: latviešu un angļu.

 

Starpnozaru semināra programma

2023. gada 15. februāris
Latvijas Republikas Saeima, Baltiešu zāle (Jēkaba iela 6/8, Rīga)
Tiešraide: www.saeima.lv

 

9.30-10.00 Reģistrācija, kafija
 

10.00-10.30 SEMINĀRA ATKLĀŠANA

Edvards Smiltēns, Saeimas priekšsēdētājs

Nauris Puntulis, Kultūras ministrs

Raimonds Čudars, Klimata un enerģētikas ministrs

Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja

Inga Bērziņa, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja


Moderators: Viesturs Celmiņš
 

10.30-11.10 KLIMATS UN KULTŪRPOLITIKA

Kultūra un klimata izmaiņas

Ernesto Ottone, UNESCO ģenerāldirektora vietnieks kultūras jautājumos

Klimata izaicinājumi Baltijas jūras reģionā un kultūra kā atbilde uz tiem

Uģis Zanders, Baltijas jūras valstu padomes sekretariāta padomnieks
 

11.10-12.20 KLIMATS UN KULTŪRVĒSTURISKĀ VIDE

Mūsu kopīgais kultūras mantojums – Eiropas zaļā kursa sirds

Sņežka Kadvliga-Mihailoviča (Sneška Quaedvlieg-Mihailović), Europa Nostra ģenerālsekretāre

Būvniecība, mantojums un aprites ekonomika

Marija Katrīna Dambe, NOMAD architects arhitekte, Vidzemes Augstskolas viespasniedzēja

Vietējo kopienu iesaiste telpiskās attīstības plānošanā klimata pārmaiņu kontekstā

Jana Jākobsone, Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja

Diskusija

Juris Dambis, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs
Marija Katrīna Dambe, NOMAD architects arhitekte, Vidzemes Augstskolas vieslektore
Jana Jākobsone, Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja
 

12.20-13.10 Pusdienas
 

13.10-14.20 KLIMATS, KULTŪRA UN VIDE

COAL māksla un ekoloģija – kultūras ekoloģijai

Džoana Pronjē (Joan Pronnier), laikmetīgās mākslas, ekoloģijas un pētniecības profesionāļu asociācijas COAL projektu vadītāja 

Klimata pārmaiņas un to ietekme uz dabas procesiem un pilsētvidi

Agrita Briede, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktore

Zemūdens arheoloģiskais mantojums, vide un klimats

Jānis Meinerts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieks

Diskusija

Katrīna Kukaine, Icomos Latvija valdes priekšsēdētāja
Agrita Briede, Latvijas Universitātes ģeogrāfijas maģistra studiju programmas direktore 
Jānis Meinerts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieks
 

14.20-15.30 KLIMATS UN NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS

Dzīvais mantojums – ilgtspējīgs un kopienā balstīts resurss, reaģējot uz klimata pārmaiņām. Ieskats projektā  ”LIVIND” 

Elisa Krātari, projekta ”LIVIND” koordinatore, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Lēna Marsio, Somijas Kultūras mantojuma aģentūras vecākā padomniece

Vide un nemateriālais kultūras mantojums Latvijā

Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

Cik ”zaļi” ir Gaujas plostnieki? Tradīcija klimata pārmaiņu fokusā

Ieva Vītola, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece

Diskusija

Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre 
Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore
Ieva Vītola, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece
 

15.30-15.40 Noslēgums un secinājumi
 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mazā Pils iela 19

16.00-18.30 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docētāju Telpiskās attīstības plānošanas studiju programmas īstenota darbnīca studentiem