Piektdien, 2022. gada 7. oktobrī, Likteņdārza Saieta namā svinīgi atklāja pastāvīgo izstādi “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, ko ir sagatavojis Tukuma muzejs. Izstāde ir veltīta 30. gadadienai, kopš izveidota UNESCO programma “Pasaules atmiņa”, ievērojot to, ka Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss kā dokumentārā mantojuma liecība šobrīd ir iekļauta Latvijas nacionālajā reģistrā un tādējādi pretendē uz iekļaušanu starptautiskajā reģistrā.
Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, Aizkraukles domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Muzikālo priekšnesumu sniedza Kokneses mūzikas skolas akordeonistu ansamblis. Apmeklētāju vidū bija gan muzeju pārstāvji, gan vēstuļu autoru radinieki, draugi un arī citu UNESCO “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālā reģistra nomināciju turētāji.
Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir unikāls dokumentārais mantojums, ko uztur kopumā 11 Latvijas muzeji. Dokumentārā mantojuma kolekcijā, kas sākta veidot 2009. gadā un pastāvīgi papildināta, ir kopskaitā 52 vēstules, ko rakstījuši 18 cilvēki. Kolekcija glabājas gan Tukuma muzejā, gan Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Jēkabpils vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas okupācijas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas Ebreju kopienas muzejā “Ebreji Latvijā” un Talsu muzejā.
Pastāvīgajā izstādē, kas būs apskatāma ikvienam Likteņdārza Saieta nama apmeklētājam, būs ziņas par vēstuļu autoriem, kuri savas sabiedriskās darbības un pilsoniskās nostājas dēļ bija nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti, nogādāti GULAG nometnēs vai piespiedu kārtā deportēti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Izstādes svinīgajā atklāšanā piedalīsies Kokneses fonda, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, augstākminēto muzeju pārstāvji un vēstuļu autoru radinieki.
Vēstules uz bērza tāss ir uzskatāmas par retiem dokumentiem, jo īpaši tādēļ, ka pēc saņemšanas tās bieži tika iznīcinātas vai slēptas, lai vēstuļu saņēmējus nepakļautu režīma represijām. Katra vēstule un apsveikums, kas rakstīti uz bērza tāss nometinājuma vietās Krasnojarskas apgabala Ņižnijingaša rajonā un Omskas apgabala Odeskas rajonā, kā arī ieslodzījuma vietās Taišetā (Irkutskas apgabals), Širokostrojā un Usoļlagā (Molotova apgabals), ir liecība par padomju totalitārā režīma necilvēcību, taču vienlaikus apliecina represēto cilvēku gara spēku un spēju garīgi būt stiprākiem par smagajiem ikdienas apstākļiem. Vēstuļu formu unikālu padara bērza tāss, kas Otrā pasaules kara laikā bija vienīgais rakstīšanai pieejamais materiāls. Vēlāk, kad papīra trūkums vairs nebija tik akūts, politiskie represētie turpināja rakstīt apsveikumus uz bērza tāss kā simboliskus vēstījumus.
Kolekcijas turētāji sadarbībā ar valsts institūcijām pašlaik strādā pie idejas veidot īpašu bērza tāss vēstuļu ekspozīciju izstādīšanai Francijas Nacionālajā Bibliotēkā Strasbūrā un Rivsaltes nometnes memoriālā 2023. gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Padomes Ministru komitejā.
Saieta nama apmeklētājiem izstāde būs apskatāma katru nedēļu no ceturtdienas līdz svētdienai Saieta nama darba laikā no pl. 10.00 līdz 17.00.