2026. gada 21. maijā Izglītības un zinātnes ministrijā norisinājās konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” tematiskā sanāksme “Droša vide, lai mācītos un augtu”. Tajā dažādu jomu eksperti analizēja vardarbības un bulinga problemātiku izglītībā, kā arī diskutēja par efektīviem prevencijas un sadarbības risinājumiem drošas un iekļaujošas skolas vides stiprināšanai.
Sanāksme tika organizēta, turpinot konsultatīvās padomes diskusijas par izglītības politikas prioritātēm, tostarp Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējumu un starpnozaru sadarbību vardarbības novēršanā. Diskusijās tika uzsvērts, ka vardarbība un nedrošības sajūta skolā būtiski ietekmē skolēnu mācību motivāciju, sasniegumus, emocionālo labbūtību un piederības sajūtu, kā arī palielina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Droša un cieņpilna vide ir būtisks priekšnoteikums kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai.
“OECD un citu starptautisko organizāciju pētījumi pierāda tiešu sakarību starp vardarbību un mācību rezultātiem. Pāridarījumi, kas rodas individuālā līmenī, pazemina akadēmisko sniegumu, ietekmē skolas klimatu un vēlākos gados multiplicējas sociālekonomiskā mērogā. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi identificēt vardarbības problēmu un ieviest holistiskas profilakses un reaģēšanas stratēģijas skolu un visas kopienas līmenī," norādīja konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra: “UNESCO starptautiskie ieteikumi apliecina, ka bulinga un kibervardarbības mazināšanai nepietiek ar atsevišķām iniciatīvām vai reaģēšanu uz konkrētiem incidentiem. Nepieciešama visas izglītības pieeja, kas ietver skaidru politiku un normatīvo regulējumu, drošu un iekļaujošu skolas kultūru, pedagogu profesionālo sagatavotību, skolēnu sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu, vecāku un kopienas iesaisti, uzticamus ziņošanas un atbalsta mehānismus, starpdisciplināru sadarbību, pētniecībā balstītu pieeju un regulāru situācijas monitoringu. Vienlaikus būtiski ir izmantot tehnoloģiju un mākslīgā intelekta iespējas, lai savlaicīgi identificētu riskus un stiprinātu atbalsta sistēmas, nezaudējot cilvēciskas attiecības, empātiju un piederības sajūtu kopienai. Īpaši svarīgi ir veidot vidi, kurā bērni un jaunieši nebaidās runāt par piedzīvoto, jo tieši klusēšana bieži ļauj vardarbībai turpināties.”
Par izglītības jomā īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem vardarbības novēršanai un apkarošanai informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns. Savukārt situāciju analīze un diskusija žurnālistes Dainas Jāņkalnes vadībā norisinājās, izmantojot gadījumu analīzes pieeju un akcentējot praktiskus risinājumus dažādās izglītības pakāpēs.
Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta prevencijas pasākumiem un nepieciešamībai veidot tādu uzvedības kultūru izglītības vidē, kas nepieļauj vardarbību, pazemošanu un vienaldzību. Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka nozīmīga loma vardarbības mazināšanā ir savlaicīgai bērnu un vecāku izglītošanai, pedagogu profesionālajai sagatavotībai un sadarbībai ar atbalsta personālu un citiem speciālistiem. Tika akcentēta arī nepieciešamība savlaicīgi atpazīt bērnu emocionālās un veselības problēmas, tās nenoklusēt un nodrošināt koordinētu atbalstu.
Dalībnieki uzsvēra digitālās pratības nozīmi kibervardarbības prevencijā, kā arī nepieciešamību mazināt digitālo pārslodzi, kas ietekmē bērnu emocionālo labsajūtu, savstarpējās attiecības un piederības sajūtu kopienai. Diskusijās tika aplūkotas tehnoloģiju iespējas monitorēt situāciju izglītības vidē un savlaicīgi identificēt riskus, izmantojot kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kā arī izvērtējot esošo prevencijas programmu efektivitāti. Tika pausta atziņa, ka mākslīgais intelekts nākotnē var kļūt par papildinošu atbalsta instrumentu situācijās, kad bērniem un jauniešiem cilvēciskais kontakts šķiet pārāk sarežģīts vai nepieejams.
Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka galvenais priekšnoteikums vardarbības novēršanā ir neklusēt. Būtiski ir nodrošināt, lai bērni un jaunieši zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, un nebaidītos runāt par piedzīvoto. Dalībnieki akcentēja arī sadarbības nozīmi starp skolām, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes speciālistiem un citām institūcijām, kā arī nepieciešamību stiprināt skolu direktoru izpratni par vardarbības situāciju identificēšanu un risināšanu.
Īpaša uzmanība tika pievērsta pirmsskolas izglītības nozīmei agrīnā prevencijā, tostarp pedagogu palīgu lomai un novērojumu nozīmei bērna attīstības izvērtēšanā. Diskusijās tika aktualizēta arī Valsts izglītības informācijas sistēmas datu un bērnudārza liecību nozīme savlaicīgā risku identificēšanā. Vienlaikus dalībnieki uzsvēra nepieciešamību aktualizēt pedagogu ētikas kodeksu, stiprināt cieņpilnu komunikāciju un attīstīt prasmes strādāt daudzvalodu un starpkultūru vidē, kur būtiska ir izpratne par dažādām sociālajām un kultūras normām.
Sanāksmes dalībnieki uzsvēra arī kultūrizglītības un pilsoniskās izglītības nozīmi piederības sajūtas, līdzdalības un kopienas stiprināšanā, kas ir būtisks priekšnoteikums drošai, demokrātiskai un mierpilnai sabiedrībai.