23. augustā aprit 27 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kurā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils Tallinā līdz Ģedimina tornim Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības.
Baltijas ceļš ir vēsturiski nozīmīgs notikums, tāpēc svarīgākie dokumenti par tā organizēšanu iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina ikvienu izdzīvot šīs akcijas emocionālos mirkļus, iepazīstot 920 stāstus no 20 valstīm par Baltijas ceļu, kas apkopoti 2014. gadā par godu tā 25. gadadienai un nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam un Igaunijas Okupāciju muzejam.
Visi tiešsaistē iesniegtie Baltijas ceļa stāsti, kā arī tam veltītais atmiņu stāstu izdevums, kurā iekļauti 25 tam laikam raksturīgākie stāsti, pieejams vietnē www.thebalticway.eu.
„Baltijas ceļa stāstu kolekcija ir kā grozs ar dzijas kamoliem. Kamoli ir dažāda lieluma: kādiem stāstītājiem Baltijas ceļa laikā jau bija mazbērni, citi paši bija mazi bērni, bet citi vēl nebija dzimuši. Kamoli glabā atšķirīgas pieredzes: starp Baltijas ceļa dalībnieku stāstiem var atrast organizatoru stāstus, viņu palīgu stāstus, nejaušu dalībnieku stāstus, stāstus no cilvēkiem, kas nevarēja nokļūt līdz Baltijas ceļa vietai”, teikts stāstu izdevuma ievadā.
Arī UNESCO LNK ģenerālsekretāres p.i. Baiba Moļņika uzsver: “Mums katram ir savs Baltijas ceļa stāsts, un tos ir vērts iepazīt, jo kā vēsta viena no Baltijas ceļa dalībniecēm Dana Podegrade, kurai tolaik bija 4 gadi: „Tie, kas izdomāja Baltijas ceļu, nebija parasti cilvēki, tie bija cilvēki ar spārniem”.