Baltijas valstu stipendijas sievietēm zinātnē 2026. gada laureāšu apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 1. oktobrī no plkst. 13.00 līdz 15.00 Igaunijas Zinātņu akadēmijā (Kohtu ielā 6, Tallinā).
Baltijas valstu stipendijas sievietēm zinātnē 2026. gada konkursu kopīgi organizē Baltijas valstu zinātņu akadēmijas un Baltijas valstu UNESCO nacionālās komisijas.
Apbalvošanas ceremonija tiks pārraidīta tiešraidē Igaunijas Zinātņu akadēmijas tīmekļa vietnē.
Stipendijas mērķis – nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju. Konkursa mērķis ir palielināt zinātnieču atpazīstamību, veicināt dzimumu līdztiesību zinātnē un iedvesmot nākamās pētnieku paaudzes. Stipendija 7 000 eiro apmērā tiek piešķirta, novērtējot zinātnieču līdzšinējo darbu un atbalstot pieteikumā aprakstītā pētniecības projekta īstenošanu viena gada laikā.
Igaunijā stipendijas finansē Izglītības un pētniecības ministrija, Latvijā – Izglītības un zinātnes ministrija, Lietuvā – Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.
Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē – 2026. gada laureātes
Igaunija (44 pieteikumi: 29 zinātņu doktora līmenī, 15 doktorantes)
• Dr. Pillerīna Pētsa (Pilleriin Peets, Tartu Universitāte) pēta tādu metožu un rīku izstrādi, kas ļauj identificēt un izprast mūs ieskaujošo sarežģīto ķīmisko sistēmu sastāvu – sākot no tekstilšķiedrām un krāsvielām līdz vides piesārņotājiem un bioloģiskiem metabolītiem. Video
• Anni Kasikova (Anni Kasikov, Tartu Universitāte) pēta masīvas zvaigznes ar īsu un turbulentu dzīves ilgumu, kuru masa vairāk nekā astoņas reizes pārsniedz Saules masu. Video
• Dr. Līna Malva (Liina Malva, Tallinas Universitāte) pēta matemātikas apguves grūtības un diferencētu mācību procesu vispārizglītojošās skolās. Video
Latvija (48 pieteikumi: 31 zinātņu doktore, 17 doktorantes)
• Dr. Arta Bārdule (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”) pēta, kā augsnes apstrādes intensitātes samazināšana lauksaimniecības zemēs, kas bagātas ar organiskām vielām, ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas. Video
• Dr. Vanda Haferberga (Latvijas Universitāte) pēta agrīnā neolīta keramikas tehnoloģijas, izcelsmi un izplatību mūsdienu Latvijas teritorijā. Video
• Aļisa Ponkratenkova (Rīgas Tehniskā universitāte) izstrādā bioloģiski noārdāmus polimēru materiālus no atjaunojamiem resursiem, kas varētu aizstāt tradicionālo plastmasu, kura iegūta no fosilajiem resursiem, tādējādi samazinot plastmasas atkritumu daudzumu un to ietekmi uz vidi. Video
Lietuva (60 pieteikumi: 46 zinātņu doktores, 14 doktorantes)
• Dr. Judita Škulteckė (Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte) veic pētījumu, kas palīdz uzlabot ceļu infrastruktūras ilgtspēju Lietuvā un Eiropā, pievēršoties bitumena saistvielu īpašībām, asfalta seguma izturībai un ilgtspējīgu ceļu infrastruktūras risinājumu izstrādei.
• Dr. Jurgita Rimkevičienė (Viļņas Universitāte) pēta pašnāvību rādītāju atšķirības un pašnāvību novēršanas pasākumu īstenošanu dažādos Lietuvas reģionos, lai noskaidrotu, kuri pasākumi visefektīvāk palīdz novērst pašnāvības.
• Aistė Pupiūtė (Kauņas Tehnoloģiju universitāte) izstrādā progresīvus medicīniskos rīkus šūnu kultivēšanai un in vitro modelēšanai, koncentrējoties uz to praktisko pielietojumu un inovāciju ieviešanu dzīvības zinātņu nozarē.