Mūsdienās, kad sociālā ikdiena tiek pavadīta informācijas tehnoloģiju vidē un virtuālajā komunikācijā, ir aizvien sarežģītāk apkopot dzīvās vēstures nesēju glabātās zināšanas, prasmes un nedokumentētās vēstures liecības, kā arī uzturēt starppaaudžu dialogu šo zināšanu pārmantojamībai. Tāpēc stāstniecība ikvienā Latvijas reģionā ir nozīmīga tieši kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas apkopošanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai un starppaaudžu dialoga veicināšanai. 

Zināšanas atspoguļo ne tikai informācijas apjomu, bet arī sabiedrības sociālās, kultūras, ekonomikas, politiskās prasmes izmantot informāciju turpmākai attīstībai. Stāstniecība ir ne tikai nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa, bet arī būtisks zināšanu sabiedrības attīstības veicinošs elements, caur ko ikviens iegūst informāciju un jaunas zināšanas, attīsta sociālās prasmes, apzina un saglabā mantojumu, veicinot gan atsevišķu indivīdu, gan visas sabiedrības attīstību.

Lai sekmētu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un stāstniecības nozīmīgo lomu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) 2009. gadā izveidoja bibliotēku tīklu „Stāstu bibliotēkas”, kura mērķis bija veicināt stāstīšanas tradīciju kā nemateriālā kultūras mantojuma nozīmīgas daļas pārmantošanu Latvijā.

Šobrīd tīkls darbojas ar mērķi veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas aktualizēšanu Latvijā. Tīkls ir īpaša Latvijas bibliotēku sadarbības un pieredzes apmaiņas platforma, kuras ietvaros tiek īstenotas plaša tematiskā loka kultūras mantojumam un stāstniecības tradīcijai veltītas aktivitātes.

    Bibliotēkas tīkla ietvaros regulāri rīko stāstu stāstīšanas pasākumus, kā arī aktīvi iesaistās UNESCO LNK organizētās aktivitātēs, veicinot vietējo kopienu savstarpējo komunikāciju, interesi par stāstīšanas tradīciju, vietējo mantojumu, tā apzināšanu, UNESCO idejām un vērtībām. 

    UNESCO LNK sadarbībā ar Latvijas stāstnieku asociāciju rīko izglītojošus seminārus, kurus vada tīkla eksperti (tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” vadītāja Māra Mellēna un Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns), kā arī citi pieaicināti lektori. 

    Jaunu bibliotēku pievienošanās Tīklam notiek reizi 4 gados, informāciju par to tiek izziņota UNESCO LNK tīmekļvietnē.

    • Baložu pilsētas bibliotēka
    • Bunkas pagasta Krotes bibliotēka
    • Burtnieku pagasta bibliotēka
    • Dobeles novada Aizstrautnieku bibliotēka
    • Ēveles pagasta/skolas bibliotēka
    • Gaujienas bibliotēka
    • Gāliņciema bibliotēka, Ventspils bibliotēkas filiāle
    • Jelgavas pilsētas bibliotēka
    • Jēkabpils Galvenā bibliotēka
    • Jēkabpils pilsētas bibliotēka
    • Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Dubultu bērnu bibliotēka
    • Kalnu bibliotēka
    • Kursīšu pagasta bibliotēka-informācijas centrs
    • Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēka
    • Lazdonas pagasta bibliotēka
    • Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka, filiālbibliotēka „Varavīksne”
    • Madonas novada bibliotēka
    • Mazsalacas pilsētas bibliotēka
    • Mārcienas bibliotēka
    • Pārventas bibliotēka
    • Pilsrundāles bibliotēka
    • Pļaviņu novada bibliotēka
    • Preiļu Galvenā bibliotēka
    • Pūres pagasta bibliotēka
    • Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka
    • Rikavas pagasta bibliotēka
    • Saldus pilsētas bibliotēka
    • Siguldas novada Siguldas pagasta Centra bibliotēka Jūdažu pagasta bibliotēka
    • Vadakstes bibliotēka
    • Valmieras bibliotēka
    • Viļķenes bibliotēka
    • Vārmes pagasta bibliotēka

    Lai veicinātu izpratni par nemateriālo kultūras mantojumu un aktualizētu stāstniecību kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas saglabāšanu, attīstīšanu un tālāknodošanu, Latvijas kultūrvēsturiskajos novados notiek reģionālie stāstnieku festivāli.

    Kurzemes stāstnieku festivāls 

    Pirmais stāstnieku festivāls Latvijā ir Kurzemes stāstnieku festivāls „Ziv Zup”. Tas notiek ikgadu, aprīļa beigās pavasara palu šova „Lido zivis Kuldīgā” laikā, kad pāri Ventas rumbai uz nārstu dodas vimbas. Makšķerēšanas sacensību uzvarētāji dāvina savus lomus stāstnieču zupas katlam un dažreiz arī piedalās stāstīšanā. Daudzi kurzemnieku stāsti ir saistīti ar ūdeņiem, zivīm, zvejošanu un ēdienu gatavošanu. Tā kā festivāla dalībnieces ir galvenokārt sievietes, sarunas un stāsti vislabāk raisās, rosoties ap kūpošu zupas katlu. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta stāstīšanai izloksnēs un dialektos, kas arī Kurzemē ir īpaši sargājami.

    Zemgales stāstnieku festivāls 

    Zemgales stāstnieku festivāla „Gāž podus Rundālē!” iecere radās pirmajā UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolā, kas Rundāles novada Pilsrundālē 2011. gadā tika rīkota sadarbībā ar Pilsrundāles bibliotēku – vienu no UNESCO LNK tīkla Stāstu bibliotēkām Zemgalē. Pirmais festivāls notika 2012. gadā Rundāles novada Pilsrundālē. Tas tika īstenots sadarbībā ar Rundāles novada domi, UNESCO LNK un ar Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas Mācību partnerības atbalstu. Jau desmit gadus Zemgales stāstnieku festivāls kopā pulcē gan individuālus stāstniekus un vietējās folkloras kopas, gan arī starptautiskus ekspertus.

    Vidzemes stāstnieku festivāls 

    Kopš 2015. gada Vidzemes stāstnieku festivāls pulcē stāstniekus no visas Latvijas, kā arī vietējos valmieriešus, interesentus un stātniecības kustības atbalstītājus. Festivālā interesenti tiek aicināti iesaistīties dažādos pasākumos, kuros var klausīties vai stāstīt stāstus, kā arī mācīties stāstu stāstīšanas prasmes.

    Latgales stāstnieku festivāls 

    2016. gadā notika pirmais Latgales stāstnieku festivāls „Omotu stuosti”. Tas īpaši pievēršas Latgales kultūrtelpai un amatu prasmēm, kuras ar stāstniecības palīdzību popularizē un sekmē to pārmantojamību. Ar festivālu ne vien tiek piesaistīti interesenti stāstnieku kustībai un stāstu stāstīšanas tradīcijas aktualizēšanai Latgales pusē, bet arī veidojas atpazīstama un radoša platforma Latgales amatniecības izzināšanai un popularizēšanai.