Publicēts: 11.03.2021.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai veicina visu vecumu izglītojamo kļūšanu par mierpilnas un ilgtspējīgas sabiedrības veidotājiem, sekmējot to atbildību pret mūsu planētu atbilstoši 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2019. gadā UNESCO Ģenerālajā konferencē pieņēma globālo rīcības programmu –  “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030” (ESD for 2030), kas aicina veidot ciešāku saikni starp izglītību un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un izcelt izglītības nozīmi visu globālo mērķu sasniegšanā. Tā turpina ANO desmitgades „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (2005-2014) un globālās rīcības programmas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (GAP) (2015-2019) iesākto, aicinot veidot ciešāku saikni starp izglītību un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un izcelt izglītības nozīmi visu globālo mērķu sasniegšanā.

ANO rezolūcija “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030” pieejama šeit.

Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis ir dot iespēju ikvienam pieņemt informētus lēmumus un atbildīgi rīkoties vides integritātes, ekonomiskās dzīvotspējas un taisnīgas sabiedrības nodrošināšanai tagadējām un nākamajām paaudzēm. Tā pilnveido cilvēku zināšanas par to, kā aktīvi līdzdarboties, veidojot taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Tā palīdz sabalansēt vides, sabiedrības un ekonomikas dažādās vajadzības.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai pievēršas dažādām nozīmīgām tēmām, tostarp klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, katastrofu risku samazināšanai, ilgtspējīgam patēriņam, nabadzības izskaušanai.

Plašāk par UNESCO redzējumu šeit.

 

Globālā pilsoniskuma izglītības mērķis ir iesaistīt ikvienu aktivitātēs, kas veido miermīlīgāku, iecietīgāku un iekļaujošāku sabiedrību. Tā stiprina piederības sajūtu globālai kopienai un kopējām vispārcilvēciskām vērtībām, veicina cieņu pret universālām vērtībām – cilvēktiesībām, demokrātiju, iekļautību un dažādību. Globālā pilsoniskuma izglītība pievērš uzmanību šādām tēmām: miers un cilvēktiesības, sapratne starp dažādām kultūrām, pilsoniskā izglītība, cieņa pret dažādību un iecietība, iekļaujoša sabiedrība.

Plašāk par UNESCO redzējumu šeit.

Gan globālā pilsoniskuma izglītība, gan izglītība ilgtspējīgai attīstībai izmanto holistiskas pedagoģijas pieeju. Tas nozīmē, ka tās koncentrējas uz dažādiem izglītības aspektiem:

  • uz mācību saturu: tās integrē svarīgākos jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas un cilvēktiesības mācību plānā;
  • uz mācību rezultātiem un plašāku prasmju apguvi: tās attīsta mācīšanās, sadarbības, komunikācijas un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī vērtību un attieksmes pieņemšanu, lai risinātu globālas problēmas, veicina atbildības sajūtu un cieņu pret dažādību;
  • uz mācīšanās procesu un vidi: tās veicina interaktīvu un uz skolēnu centrētu mācīšanu un mācīšanos, kas nodrošina pētniecisku, uz darbību vērstu un pārveidojošu izglītību. Tās aicina izvērtēt mācību vidi – fizisko, kā arī virtuālo un tiešsaistes –, lai iedvesmotu skolēnus rīkoties ilgtspējīgi.

Pārmaiņu radīšana ir globālā pilsoniskuma izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai kopīgs mērķis. Tās uzsver rīcību un nepieciešamās pārmaiņas sabiedrībā un katrā indivīdā neatkarīgi no viņa vecuma vai izglītības līmeņa. Tās palīdz ikvienam izprast savstarpēji saistīto pasauli un problēmu sarežģītību, ar kurām mēs saskaramies, un palīdz visiem, kas mācās, attīstīt savas zināšanas, prasmes, attieksmi un vērtības, lai viņi varētu atbildīgi un efektīvi risināt globālās problēmas tagad un nākotnē.