Pulcējoties šī gada 25. februārī Izglītības un zinātnes ministrijā, konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” locekļi apsprieda Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (IAP2027) vidusposma izvērtējumu un iezīmēja turpmākos rīcības virzienus.
Sanāksmi atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka līdztekus IAP2027 vidusposma izvērtējumam tiek plānots nākamais izglītības politikas cikls. Aizvadītā gada nogalē jau notikušas plašas konsultācijas ar vairāk nekā 650 izglītības iestāžu, pārvalžu un pašvaldību pārstāvjiem, lai izvērtētu politikas ieviešanu. Šogad organizēti starpnozaru vizionāru semināri par nākotnē nepieciešamajām kompetencēm drošai un ilgtspējīgai sabiedrībai.
“Izglītības politika veidojas dialogā ar nozares profesionāļiem, pašvaldībām, darba devējiem un sabiedrību. Plānojot nākamo attīstības posmu, mūsu uzdevums ir skaidri definēt, uz kurieni virzām izglītības sistēmu – tai jābūt cieši sasaistītai ar darba tirgus attīstības tendencēm, jāņem vērā ģeopolitiskā situācija un mērķtiecīgi jāintegrē tehnoloģiju attīstības sniegtās iespējas. Mums ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas stiprina pamatprasmes, vienlaikus attīstot digitālās un pilsoniskās kompetences, lai izglītība būtu pamats ilgtspējīgai valsts attīstībai un konkurētspējai,” uzsvēra Dace Melbārde.
Konsultatīvās padomes locekļiem tika prezentētas Latvijas izglītības tendences, kas balstītas starptautisko izglītības pētījumu rezultātos, un demogrāfijas ietekme uz izglītības sistēmu, skolēnu rezultāti prasmju pētījumos, sociālā un reģionālā nevienlīdzība, iebiedēšanas rādītāji, skolotāju noturība profesijā, izglītības atbilstība darba tirgum, kā arī situācija ar tā saucamajām 21. gadsimta prasmēm, īpaši digitālajām un pilsoniskajām prasmēm. Savukārt vidusposma izvērtējumā tika secināts, ka daļa rezultatīvo rādītāju attīstās atbilstoši plānotajam, tomēr izaicinājumi saglabājas skolēnu sniegumā pamatprasmēs, tostarp lasīšanā, izglītības neturpināšanā pēc pamatskolas un vidusskolas, kā arī NEET jeb jauniešu, kuri nav nodarbināti, neizglītojas un neapgūst arodu, īpatsvarā.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka IAP2027 īstenošana un turpmākie soļi jāskata plašākā kontekstā, sasaistot to ar UNESCO Izglītības nākotnes ziņojumā akcentētajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar vidi, tehnoloģijām un jo īpaši ar mierpilnas, demokrātiskas sabiedrības veidošanu.
“Ja runājam par drošas sabiedrības veidošanu, tad vardarbības mazināšana un pilsoniskās līdzdalības kompetences stiprināšana ir savstarpēji cieši saistīti jautājumi. Ne viss, kas ir būtisks ilgtspējīgai nākotnei, ir līdz galam izmērāms, taču tas ir skaidri pamanāms un prasa mērķtiecīgu rīcību,” pauda Baiba Moļņika.
Diskusijā padomes locekļi vienojās, ka turpmākā rīcība īpaši vēršama uz vairāku izaicinājumu kopīgu risināšanu, tostarp uz to, kā palielināt to bērnu skaitu, kuri sasniedz augstus rezultātus, un sniegt atbalstu talantu attīstībā; kā mazināt to jauniešu īpatsvaru, kuri neturpina mācības pēc pamatizglītības un vidējās izglītības; kā stiprināt pilsoniskās līdzdalības kompetenci un mazināt sociālo nevienlīdzību; kā sistemātiski attīstīt mākslīgā intelekta pratību skolēniem un pedagogiem; kā mērķtiecīgi iesaistīt vecākus izglītības procesā; kā nodrošināt no vardarbības brīvu vidi skolās.
Konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, dibināta 2005. gadā un ierasti tiek sasaukta reizi pusgadā, ietver pārstāvjus no daudzām iesaistītajām pusēm, tādējādi veidojot auglīgu platformu diskusijām par atbildību kvalitatīvā izglītībā Latvijā. Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” ir izglītības jomas starpnozaru konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina ANO, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību.
Padomē ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas jaunatnes padomes u. c. valsts un nevalstiskajam organizācijām. Plašāk ŠEIT.