EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
02.05.19.

UNESCO: Žurnālistu drošība ir pamats preses brīvībai

Pasaules preses brīvības diena, 3. maijs, ir atgādinājums sabiedrībai, cik nozīmīgi ir aizsargāt vārda un preses brīvību. Žurnālistu misija, informējot sabiedrību, ir veicināt šo brīvību īstenošanu un aizstāvēšanu. Veicot savu darbu, viņi nereti pakļauj savu drošību riskam, tādēļ UNESCO par vienu no saviem prioritārajiem virzieniem izvēlējies sekmēt žurnālistu drošību un nesodāmības izbeigšanu pret viņiem vērstiem noziegumiem.

UNESCO ziņojums atklāj, ka līdz pat 89% lietu par noziegumiem pret  žurnālistiem netiek atrisinātas, tādejādi iedrošinot uzbrucējus jauniem noziegumiem un veicinot žurnālistu pašcenzūru.

2018. gada ziņojumā “Sodi noziegumu, nevis patiesību” (“Punish the crime, not the truth”) tika secināts, ka periodā no 2016.-2017. gadam nogalināti 182 žurnālisti, tādējādi vidēji reizi četrās dienās tika nogalināts viens žurnālists. Šī statistika parāda, kādiem riskiem tiek pakļauti šīs profesijas pārstāvji

Ziņojums atspoguļo arī citas neiepriecinošas tendences: uzbrukumi žurnālistiem notiek valstīs, kurās līdz šim tie vēl nav notikuši, un arvien biežāk tiek vērsti pret sievietēm žurnālistēm (2017. gadā sasniedzot augstāko rādītāju - 11 nāves gadījumus). Tāpat uzbrukumi biežāk notiek ārpus bruņotu konfliktu zonām (55% no 2017. gadā nogalinātajiem).

Lielākais nāves gadījumu skaits aplūkojamā periodā ir bijis Meksikā (26) un Afganistānā (24). Tomēr kopumā visvairāk žurnālistu slepkavības notikušas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs (54 gadījumi). Lielāko upuru grupu veido televīzijas žurnālisti, tāpat no upuriem lielākā daļa darbojas vietējos medijos.

Nopietna problēma ir šo noziegumu nesodāmība. No pēdējos 12 gados pastrādātajiem 1010 noziegumiem tikai par 115 ir notikusi tiesvedība, kas noslēgusies ar vienu vai vairāku vainīgo notiesāšanu, tādējādi 89% lietas paliek neatrisinātas.

“Lai gan ziņojums fokusējas uz žurnālistu nogalināšanu kā cenzūras galējo formu, tā ir tikai problēmas redzamākā daļa. Ik dienas notiek dažādu veidu uzbrukumi vērsti pret žurnālistiem – fiziska iespaidošana, nolaupīšana, nelikumīga aizturēšana, draudi, kā arī atriebība žurnālistu tuviniekiem. Tādēļ ir svarīgi žurnālistiem nodrošināt drošu darba vidi, kas ir pamatā preses brīvībai,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

Kopš 1993. gada UNESCO katru gadu 3. maijā aicina atzīmēt Pasaules preses brīvības dienu. Tās mērķis ir sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu preses darbu visā pasaulē.

Izvilkumi no ziņojuma ir pieejami: https://en.unesco.org/sites/default/files/unesco_dg_report_2018_highlights_en.pdf.

Ar pilno ziņojuma versiju ir iespējams iepazīties: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000265828.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante