EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
06.12.18.

UNESCO izziņo jaunās nemateriālā kultūras mantojuma nominācijas no 46 pasaules valstīm un spriež par valstu ziņojumiem

Foto: (C) Korean Ssireum Association, 2018

Izceļot kultūras tradīciju, prasmju un zināšanu daudzveidību pasaulē un vēršot uzmanību uz nepieciešamību tās saglabāt, no šī gada 26. novembrim līdz 1. decembrim noritēja UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 13. sesija. Komiteja vienojās par trīsdesmit deviņu jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos, kā arī lēma par valstu, tai skaitā Latvijas, ziņojumiem.

Meklē kultūras identitātēm nozīmīgo
Par komitejas šī gada sesijas īpašo notikumu uzskatāms Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas lēmums apvienot savus atsevišķi gatavotos pieteikumus par vienu un to pašu tradīciju – korejiešu tradicionālo cīņas veidu (Ssirum/Ssireum), tā apliecinot abu valstu labo gribu un spēju vienoties par sadarbību.

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļautas septiņas jaunas nominācijas – zināšanas un prasmes, kas saistītas ar ūdens mērīšanas un sadales sistēmu Touat un Tidikelt oāžu kopienās Alžīrijā; Nahčivanas tradicionālā grupu deja Azerbaidžānā; maskotu vīru deja "Lkhon Khol Wat Svai Andet" budistu klosteros Kambodžā; tradicionālais rokas leļļu teātris "Al Aragoz” Ēģiptē; Masaju kopienas jauno vīriešu iniciācijas rituāli Kenijā; tradicionālā meteoroloģiskā un astronomiskā sistēma "Suri Jagek" Pakistānā un ēnu teātris Sīrijā.

Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labas prakses piemēru UNESCO šajā gadā atzina Zviedrijas Krūnuberjas apgabala stāstniecības veicināšanas un atjaunošanas programmu, kuras vadītāja Mega Nomgarda novembrī ar savu pieredzi dalījās Latvijā vairākos stāstniecībai veltītos pasākumos.

Savukārt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauta 31 jauna nominācija – kultūras tradīcijas, prasmes un zināšanas. Piemēram, izskatīts un īpaši atzinīgi novērtēts pirmais pieteikums no Polijas – ar Ziemassvētku kristīgajām tradīcijām saistīta miniatūru ainiņu darināšana (szopka) Krakovā. Savukārt Slovēnija bija sagatavojusi pieteikumu par knipelēšanas tradīciju (citstarp, šī prasme šogad ierakstīta arī Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā).  Vairāki pieteikumi bija saistīti ar tradicionāliem cīņas un sporta veidiem – piemēram, Gruzija sarakstam bija pieteikusi tradicionālo čidaoba cīņas veidu, savukārt Īrija –  savu nacionālo sporta spēli hērlingu. Četri no pieteikumiem bija daudznacionāli: Austrija, Čehija, Vācija, Ungārija un Slovākija bija sagatavojušas pieteikumu par auduma apdruku un krāsošanu ar indigo krāsām; Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turcija – par īpašu vēsturisko eposu "Vectēvs Korkuds" (Dede Qorqud/Korkyt Ata/Dede Korkut); Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Slovēnija, Spānija un Šveice – par īpašu t.s. sauso akmens krāvuma veidu, kurā netiek izmantotas saistvielas; savukārt Šveice un Austrija – par sniega lavīnu riska menedžmentu jeb gadsimtos krātām zināšanām par šo dabas parādību, kas ietekmē Alpu kalnos dzīvojošās kopienas. Tāpat starptautisku uzmanību ieguva Jamaikas pieteikums – Jamaikas regeja mūzika, kas ir populāra visā pasaulē.

Pilns saraksts ar jauniekļautajiem 39 nemateriālā kultūras mantojuma elementiem un to saglabāšanas pieredzēm skatāms šeit:https://ich.unesco.org/en/lists.

Ziņo par suitu kultūrtelpu
Komitejas darba kārtībā bija arī UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalstu, t.sk. Latvijas, periodisko ziņojumu izvērtējums. Komitejas sesijā tika izskatīts Latvijas Ziņojums par UNESCO Konvencijas īstenošanu un Ziņojums par suitu kultūrtelpas saglabāšanu.

Kā norāda UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente un vadošā pētniece Anita Vaivade: “Latvijas pieredze aplūkota valstu ziņojumu salīdzinošajā apskatā, savukārt UNESCO pieņemtajā lēmumā par suitu kultūrtelpai veltīto ziņojumu īpaši ir uzsvērti centieni suitu tradīcijas integrēt formālajā un neformālajā izglītībā; pausts atbalsts uzņēmējdarbības un radošo industriju attīstībai saistībā ar suitu tradīcijām, vienlaikus vēršot uzmanību uz iespējamajām pārliekas komercializācijas negatīvajām sekām; tāpat arī mudināts meklēt jaunus veidus finansējuma piesaistei kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm, lai nodrošinātu šādu centienu ilgtspējību.”

Tāpat arī līdzās Komitejas sesijas darbam noritēja UNESCO rīkotas papildu prezentācijas un diskusijas. Kā viena no UNESCO prioritātēm ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana izglītībā. Tam bija veltītas vairākas norises Komitejas sesijā, un tika prezentēts arī UNESCO katedru tīkls nemateriālā kultūras mantojuma jomā. Tajā patlaban ir iesaistītas septiņas šādas katedras no dažādām pasaules valstīm, t.sk. Latvijas Kultūras akadēmijā pērn izveidotā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra.   

Latvijas četru gadu mandāta laikā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai darbā (2012-2016) Latvijas delegācija paudusi pastāvīgu atbalstu tādu jautājumu nozīmībai kā nevalstisko organizāciju iesaiste un ieguldījums nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, atbalsts globālajai kapacitātes celšanas programmai, izglītības un pētniecības nozīme t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, kā arī pēctecības ievērošana Komitejas lēmumos, īpaši attiecībā uz starptautiskajiem sarakstiem pieteikto nomināciju izvērtējumu. Šajā Komitejas sesijā, diskutējot par vairākiem jauninājumiem Konvencijas īstenošanas starptautiskajā praksē, Latvijas kā novērotājas valsts delegācija pauda viedokli par nepieciešamību pārveides īstenot Konvencijas tiesiskajā ietvarā, t.sk. balstoties uz Konvencijas īstenošanas vadlīnijām.

Latviju Komitejas 13. sesijā pārstāvēja UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, vadošā pētniece Anita Vaivade un Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte, Latvijas Radio žurnāliste Gita Lancere. Tāpat arī Komitejas sesijā piedalījās Starpnozaru mākslas grupas SERDE projektu vadītāja Signe Pucena, pārstāvot pirmo nevalstisko organizāciju no Latvijas, kā arī Baltijas valstīm, kas akreditēta pie UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Dienu pirms Komitejas sesijas darba sākuma, š.g. 25. novembrī, noritēja Konvencijas nevalstisko organizāciju foruma sanāksme, pulcinot gan starptautiskas, gan nacionāla un lokāla mēroga nevalstiskās organizācijas uz diskusiju par nevalstisko organizāciju lomu Konvencijas īstenošanā.

Kopumā dalībai sesijā bija reģistrēts 821 dalībnieks no 128 pasaules valstīm, t.sk. 146 pārstāvji no akreditētām nevalstiskajām organizācijām.

Komitejas 14. sesija noritēs Bogotā, Kolumbijā no 2019. gada 9. līdz 14. decembrim. Tā gaidāma kā pirmā reize sesijas norisei Latīņamerikas un Karību jūras reģionā.

Par UNESCO Starpvaldību komiteju
Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai ir viena no UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pārvaldības institūcijām, kas pieņem lēmumus par Konvencijas attīstību un nemateriālā kultūras mantojuma nomināciju iekļaušanu starptautiskajos sarakstos. UNESCO Konvencijas dalībvalstu skaits patlaban ir sasniedzis 178 pasaules valstis, un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām globālajām kultūras politikas prioritātēm. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem resursiem kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtisks faktors ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Par UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu
UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pieņemta 2003. gadā. Pašreiz nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos atrodami 470 ieraksti no 117 pasaules valstīm. Latvija piedalījusies Konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas tai pievienojās. No 2012. līdz 2016. gadam Latvija kā viena no ievēlētām 24 valstīm darbojās UNESCO Starpvaldību komitejā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tai skaitā piedaloties lēmumu pieņemšanā par Konvencijas īstenošanu un nomināciju iekļaušanu nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskajos sarakstos. Patlaban Latvija piedalās Komitejas sesijās novērotājas valsts statusā. Latviju minētajos sarakstos pārstāv Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas iekļauts Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā 2008. gadā, kā arī Suitu kultūrtelpa, kas 2009. gadā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante