EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Latvijas nacionālais saraksts

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts ir izveidots ar mērķi izcelt, apzināt un popularizēt Latvijas kultūras un dabas mantojumu, kam UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē ir īpašas nozīmes universāla vērtība Latvijas, Eiropas un pasaules mantojuma kontekstā un kas ir aizsargājams un nododams nākamajām paaudzēm. UNESCO Pasaules mantojuma nacionālajos sarakstos iekļautās kultūras un/vai dabas mantojuma vietas dalībvalstis nākotnē var nominēt Pasaules mantojuma sarakstam.

Latvijā par šādām īpašas nozīmes universālas vērtības vietām ir atzītas kā kultūras, tā arī dabas mantojuma vietas. 2010. gadā, izvērtējot saņemtās nominācijas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja pieņēma lēmumu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļaut trīs vietas, un tās ir:

Daugavas loki

Daugavas upes senleja ar tās raksturīgajiem lokiem un tipiskajām virspalu terasēm šajā vietā veidojusies apmēram pirms 15–13 tūkstošiem gadu. Daugavas upe šajā posmā veido deviņus lielus lokus un daudzus citus upes ielejas tektoniskos elementus, kas ir unikāli un mūsdienās ļoti reti sastopami ģeomorfoloģiskie veidojumi cilvēka darbības neizmainīto lielo Eiropas līdzenuma upju kontekstā. Vieta ir unikāla ar retu augu un dzīvnieku sugu populāciju, kam labvēlīgus apstākļus nodrošina īpatnējais mikroklimats un augšņu sastāvs, un Daugavas upes ieleja kalpo kā ekoloģiskais koridors sugu migrācijai.

Daugavas upe kā dabiska robežšķirtne, transporta un tirdzniecības ceļš ir bijusi nozīmīga arī kultūras vēstures ziņā. Daudzie arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi norāda uz intensīvu cilvēku darbību jau kopš arhaiskā perioda, par ko liecina šeit saglabājušies pilskalni un apmetnes.

Kuldīga (Goldingena) 

Kuldīgas vecpilsēta ir izcils kultūras mantojuma piemērs kā pēdējā tik labi saglabājusies liecība par Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku no 16. līdz 18. gadsimtam. No 1561. gada tā bija hercogistes administratīvais centrs, kas pārvaldīja kultūras un internacionālās tirdzniecības sakarus arī ārpus hercogistes robežām.  
 
Pilsētvidē redzama dažādu laika periodu harmoniska integritāte. Mūsdienās vecpilsētā teicamā autentiskuma pakāpē ir labi saglabājusies infrastruktūra un arhitektūras elementi no 16. līdz 18. gadsimtam. Kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība un autentiskuma saglabāšana ir viena no Kuldīgas vecpilsētas prioritātēm, vēloties tās nodot turpmākajām paaudzēm. 
 
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Grobiņa ir senākā un plašākā līdz šim zināmā skandināvu apmešanās vieta Baltijas jūras austrumu un dienvidaustrumu piekrastē vikingu laikā, kas nosaka šo pieminekļu unikalitāti. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir izcils tradicionālas cilvēku apmešanās vietas paraugs, kas saistīts ar vikingu laikmeta kultūrai raksturīgo dzīvesveidu.

Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi veido savstarpēji saistītu elementu kopumu, kas iekļaujas vikingu pieminekļu tīklā, atspoguļojot tā veidošanās agrāko stadiju, un ļauj ticami rekonstruēt seno Grobiņas iedzīvotāju – kuršu un skandināvu – nodarbošanos un dzīvesveidu. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis lielā mērā ir saglabājis tā pastāvēšanas laikā raksturīgo ainavu, un ansamblī iekļautie pieminekļi ilustrē nozīmīgu un ilgstošu posmu kuršu un skandināvu vēsturē.