Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Nemateriālais mantojums tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

2003. gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un tā stājās spēkā 2006. gada aprīlī, uzsverot, ka ikviena tās dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un, dažos gadījumos, arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Nemateriālā mantojuma pastāvēšana ir ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienu un indivīdu brīvu radošu izpaušanos, ko veicināt ir viens no UNESCO uzdevumiem.

Latvija ir aktīvi piedalījusies UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas konvencijai pievienojās, pirms vēl tā bija stājusies spēkā. Līdz 2011. gada 1. oktobrim Konvencijai ir pievienojušās jau 137 pasaules valstis .

Pēc Latvijas pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pakāpeniski tika uzsākts darbs pie nemateriālā kultūras mantojuma nacionāla saraksta izveides Latvijā. Šo darbu koordinē Latvijas Republikas Kultūars ministrija, kas ir atbildīga par konvencijas īstenošanu Latvijā. 2006. gadā tika izveidota ekspertu darba grupa, kurā bija pārstāvēta arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, un 2008. gadā Ministru Kabinets pieņēma Koncepciju par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu . Tam sekoja darba grupas izveide nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai veltīta likuma un Latvijas nacionālā saraksta darbības principu izstrādāšanai. Likumprojektu plānots publiskot 2011. gada nogalē.

Līdzās likumprojekta izstrādei, LR Kultūras ministrija sadarbībā ar dažādiem kultūras jomu profesionāļiem Latvijā ir izveidojusi Latvijas kultūras kanonu , kurā atsevišķa sadaļa ir veltīta tautas tradīcijām. 

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir viena no nozīmīgākajām UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darbības prioritātēm kultūras jomā, strādājot ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. UNESCO darbības kontekstā liela daļa uzmanības ir vērsta uz nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, kas iekļautas starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos, kā arī pievēršoties Latvijas nacionālā saraksta veidošanas gaitai un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm izglītības jomā.