EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Suitu kultūrtelpa

Suiti ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē. Suitu kultūrtelpa aizņem 400 km 2 lielu teritoriju Kurzemes ZR daļā, ko veido Alsungas novads, Jūrkalnes pagasts (Ventspils novads) un Gudenieku pagasts (Kuldīgas novads). Šajā teritorijā, pateicoties katoļu baznīcas spēcīgai ietekmei un latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbībai, izveidojusies un saglabājusies neparasta kultūrvide un identitāte. Suitu kopienu raksturo sievu burdona dziedāšana, bagātās kāzu tradīcijas, spilgti tautas tērpi, suitu valoda, vietējie ēdieni, reliģiskās tradīcijas, gadskārtu ierašas un šajā novadā pierakstītās tautas dziesmas, dejas un melodijas. Latvijā visatpazīstamākā suitu tradīcija ir suitu sieviešu (suitu sievu) līdz pat mūsu dienām praktizētā dziedāšana - vokālā burdona daudzbalsība, kas veidojas, šaurapjoma teiktajai melodijai (rečitatīvam) pārklājoties ar t.s. dūdu burdonu (uz skaņām ‘e – o`). Vienu un to pašu melodiju (variējot) un attiecīgi mainot teksta saturu, to var izpildīt dažādos notikumos (piem., ģimeņu godos, gadskārtās, citos svētkos, darba un sadzīves situācijās). Daļa no suitu kultūras mantojuma vēl šodien atrodas dzīvā ikdienas apritē, kas padara Suitu novadu par unikālu visā Latvijā. 

 
2009.gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Tajā tiek iekļauti nemateriālā mantojuma elementi, kam pēc attiecīgās dalībvalsts, starptautiskās sabiedrības un UNESCO ieskatiem un kritērijiem ir nepieciešama tūlītēja rīcība to saglabāšanai un pārmantošanai nākamajām paaudzēm. Iekļaušana šajā sarakstā ir ar mērķi veicināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un sistēmas sakārtošanu un tādējādi nodrošina atbalstu saglabāšanas pasākumiem gan caur nacionālā atbalsta veicināšanu, gan starptautiskas sadarbības un konsultāciju ceļā, 
 
Nominācija „Suitu kultūrtelpa”
Izvērtējot suitu nomināciju, UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komiteja (turpmāk Komiteja) savā lēmumā atzina, ka suitu kultūras mantojums ir unikāls, bet tā dzīvotspēja apdraudēta gan tāpēc, ka, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, apdraudēta kļūst pati suitu kopienas dzīvotspēja, gan tāpēc, ka mazinās iespējas un resursi mantojuma praktizēšanai, gan arī tāpēc, ka mazinās šī mantojuma prestižs jaunās paaudzes vidū. Komiteja identificēja virkni stratēģiski svarīgu glābšanas pasākumu, sagaidot, ka šīs mērķtiecīgās aktivitātes plašākā nozīmē pastiprinās gan suitu kultūras mantojumu, gan identitāti. Lēmumā Komiteja atzīst, ka suiti un viņu kultūrtelpa pārstāv arī daudzas citas Eiropas kopienas un tām piemītošo nemateriālās kultūras mantojumu, un suitu ierakstīšana šajā Sarakstā var tādējādi koncentrēt pasaules uzmanību uz nepieciešamību steidzami glābt arī citu Eiropas daudzveidīgo kopienu kultūras mantojumu, kas ir līdzīgi apdraudēts. 
 
Suitu kultūras saglabāšana
Galvenais priekšnoteikums suitu kultūrtelpas vērtību saglabāšanai ir pati suitu kopiena. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir visnozīmīgākais drauds viņu kultūrtelpai, kurā šobrīd dzīvo tikai ap 2000 cilvēku ar suitu izcelsmi, no kuriem labas suitu nemateriālā kultūras mantojuma zināšanas šodien vairs ir saglabājuši tikai daži cilvēki - lielākoties vecāki par 60 gadiem. Tomēr pēdējos gados ir augusi suitu identitātes apzināšanās un piederības sajūta kopienai, ko veicinājusi suitu kultūrtelpas iekļaušana Sarakstā. Suitu kopienai pievērstā uzmanība gan Latvijas, gan pasaules mērogā, ir stiprinājusi suitu pašlepnumu un pašapziņu. Suitiem ir pieaugusi interese par viņu kultūras mantojumu, un aizvien vairāk cilvēku vēlas redzami demonstrēt savu identitāti, nozīmīgās dienās uzvelkot  tautas tērpu. 
 
Mūsdienās ir daudz tādu suitu kultūras elementu, kuri no ikdienas vides ir izzuduši, taču ir pierakstīti un reģistrēti. Tādējādi tos ir iespējams atkal atdzīvināt, mērķtiecīgi pie tā strādājot izglītības sistēmā, apmācību nodarbībās, sabiedriskos pasākumos u.t.t. Te jāmin liela daļa kāzu rituālu, spēles un rotaļas, stāstnieku tradīcijas, senas dziesmas, tautas dejas un tradicionālo instrumentu – kokļu, dūdu, stabuļu un bukuraga – spēlēšana, dažādu specifisku ēdienu gatavošana, kā arī dažādas iemaņas prasmes, piemēram, rotaslietu izgatavošanas, podnieku, mūzikas instrumentu izgatavotāju prasmes. Apdraudēta ir arī īpašā suitu valoda (Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku izloksnes)). Šo elementu atdzīvināšanu aktīvi veicina 2001.gadā izveidotā biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti”. Suitu kultūras saglabāšanai tiek rīkotas šādas aktivitātes: organizētas vasaras nometnes kopienas tradīciju apguvei, Starptautisks burdona festivāls, suitu tradicionālās amatniecības – aušanas prasmju apguve. Kopš 2007. gada ir izveidots un nemitīgi tiek pilnveidots interneta portāls www.suitunovads.lv, kurā apkopota visplašākā informācija par suitu kopienu. Šo darbu pilnveido 2009.gadā izdotais metodiskais materiāls „Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem”, tādējādi mudinot arī citas kopienas Latvijā apzināt savu kultūras mantojumu.
 
Lai veicinātu suitu kultūrtelpas vērtību saglabāšanu, UNESCO LNK sadarbībā ar Etniskās kultūras centru „Suiti” un Latvijas Republikas Kultūras ministriju mērķtiecīgi strādā kopā un apzina suitu kultūras aizsardzībai veicamos pasākumus. Diskusiju rezultātā par nozīmīgāko instrumentu jauniešu kopienas identitātes apziņas attīstīšanai un kopienas tradicionālo zināšanu un prasmju tālāknodošanai tika atzīta izglītība. Savstarpējas sadarbības rezultātā ar UNESCO Līdzdalības programmas atbalstu 2008. – 2009.gadā tika izstrādāts vispārējās izglītības mācību priekšmets „Suitu novada mācība” un programma suitu novada vēstures un kultūras elementu integrēšanai vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmās, kas pilotprojekta formā tiek īstenots Alsungas vidusskolā.
 
2010.gadā starp suitu apdzīvoto novadu teritoriju pašvaldībām, Kultūras ministriju (KM), UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un biedrību „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” tika parakstīts nodomu protokols „Par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā”. Tas paredz kopīgu sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā, sekmējot tādu kultūras, formālās un neformālās izglītības un ekonomisko aktivitāšu īstenošanu, kas nodrošinātu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, dzīvotspēju un attīstību un veicinātu suitu kultūrtelpai piederošo tradīciju praktizēšanu visā to daudzveidībā. Nodomu protokols aicina pēc iespējas plašāk iesaistīt vietējo sabiedrību gan prasmju apguvē un tālāknodošanā, gan arī to dokumentēšanā un izpētē. Ik gadu notiek sanāksmes, kurās iesaistītās puses, pamatojoties uz biedrības „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” sagatavoto ziņojumu un savstarpējo sadarbības pieredzi, izvērtē suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktualitātes, īstenotās aktivitātes un to rezultātus, kā arī vienojas par tālākajiem darbības virzieniem un plānotajām aktivitātēm. 
 
Nemateriālā kultūras mantojuma galvenā vērtība ir prasmes un zināšanas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē un sniedz kopienai identitātes apziņu. Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu nosaka, ka mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtermiņa dzīvotspēju kopienās vai grupās. UNESCO loma ir palīdzēt šajā procesā.