EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Publikācijas

Apzinoties, ka nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā izšķiroša nozīme ir izzināšanas un tālāknodošanas prasmei, ir svarīgi apgūt dažādas dokumentēšanas un apmācības metodikas. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbojoties ar augstskolām, nevalstiskajām organizācijām, valsts iestādēm, pētniekiem un kopienām ir rīkojusi dažādas ekspedīcijas, seminārus, konferences un apmācības, lai vairotu sabiedrībā interesi un zināšanas par šo jomu. Tādējādi veicināta nemateriālā mantojuma saglabāšanas pieredžu apmaiņa, un tapuši vairāki mācību materiāli un publikācijas.
 
Signe Pujāte un Ieva Vītola. Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem (2009)
Signes Pujātes un Ievas Vītolas sagatavotais metodiskais materiāls "Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem" sniedz priekšstatu par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums, kā gatavoties lauka pētījumam un kā veikt teicēja intervēšanu. Rokasgrāmata tapusi UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas Asociēto skolu projekta ietvaros, kur vairākas Latvijas skolas iesaistījās nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā ar nolūku izzināt sava novada tradīcijas un apgūt iemaņas nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā. 
 
Māra Mellēna. Stāstu laiks bibliotēkā: stāstnieki, stāsti, klausītāji (2010)
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2009. gadā uzsāka projektu "Stāstu laiks bibliotēkās" ar mērķi vienot dažādu paaudžu cilvēkus stāstniecības tradīciju atdzīvināšanā, valodas kompetenču un sociālo prasmju izkopšanā. Projekta ietvaros tika izstrādāts metodiskais materiāls bibliotēkām, kas veidots kā ceļvedis darbam stāstīšanas tradīcijas kopšanai.
Stāstīšana – tā ir smalka situāciju un dialogu māksla: īstā brīdī atcerēties īsto stāstu un pielāgot to konkrētai vajadzībai. Teksts ir tikai daļa no stāsta. Stāstā ietilpst arī žesti, balss intonācija, acu kustības, attieksme pret stāstāmo, dialogs ar klausītājiem – katrā no šiem līmeņiem ietverta personīgā un paaudžu pieredze. Stāstu stāstīšana un stāstu klausīšanās tiek uzskatīta par vienu no senākajām cilvēku pamatvajadzībām, tā kalpo gan pasaules izziņai, gan arī sociālo prasmju izkopšanai. Stāstīšanas tradīcijai ir liela nozīme arī mūsdienu pasaulē, un daudzās valstīs pašlaik var vērot mutvārdu stāstīšanas renesansi. Stāstnieku organizācijas, festivāli un grāmatas kļūst arvien populārākas. Pieaug arī bibliotēku loma stāstīšanas pasākumu organizēšanā un bibliotēkas kļūst par vienu no galvenajiem stāstīšanas pasākumu centriem.
Uzsāktais projekts ir pāraudzis bibliotēku tīklā „Stāstu bibliotēkas”, kurā pašlaik darbojās 33 bibliotēkas, kas rīko stāstu stāstīšanas pasākumus, kā arī aktīvi iesaistās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētās aktivitātēs un vasaras skolās, veicinot vietējo kopienu savstarpējo komunikāciju, interesi par stāstīšanas tradīciju, vietējo mantojumu, tā apzināšanu, UNESCO idejām un vērtībām.
 
Starpnozaru mākslas grupas “SERDE”” publikāciju sērija “Tradīciju burtnīcas”
Kopš 2007. gada Starpnozaru mākslas grupa SERDE ir izdevusi vairākas Tradīciju burtnīcas, kurās publicētas ekspedīcijās un lauka pētījumos dokumentētās tradicionālās kultūras liecības – dažādas prasmes, tradīcijas un pieredzes stāsti.
SERDE sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un UNESCO ASP Skolu tīkla dalībskolām ir rīkojusi vairākas ekspedīcijas, kuru ietvaros skolēni vāca liecības par nemateriālo kultūras mantojumu. 
2009. gada vasarā Jūrkalnē norisinājās tradicionālās kultūras ekspedīcija, kuras laikā Alsungas skolēni un pedagogi izzināja Jūrkalnes nemateriālo kultūras mantojumu, gūstot pirmo pieredzi mutvārdu liecību vākšanā. Spilgtākie mutvārdu liecību fragmenti apkopoti tradīciju burtnīcā “Suitu stāsti”. Tie atklāj Jūrkalnes vietu nostāstus, suitu raksturu un dzīvi pie jūras, kā arī notikumus kara gados un padomju laikā. 
Savukārt 2009. gada rudenī sadarbībā ar Riebiņu vidusskolu notika ekspedīcija ar mērķi izzināt Riebiņu novada nemateriālo kultūras mantojumu. Sarunās ar teicējiem tika apzinātas tradicionālo ēdienu receptes un nosaukumi, seno amatu prasmes, pierakstītas mutvārdu liecības par sadzīvi, svētkiem un savstarpējām attiecībām senākos laikos. Spilgtākās un izteiksmīgākās pierakstītās mutvārdu liecības tika publicētas – tradīciju burtnīcas „Rībeņu nūvada stousti” divās daļās.
Ar Starpnozaru mākslas grupas “SERDE” publikācijām var iepazīties šeit:
 
Anita Vaivade (sast.) Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana: Latvijas pieredze (2015)
2015. gadā apritēja 10 gadi kopš Latvijas pievienošanās UNESCO 2003. gada Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Atskatoties uz Latvijas ekspertu, kopienu un institūciju uzkrāto pieredzi konvencijas īstenošanā, tapa publikācija „Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana: Latvijas pieredze”, kas apkopo 6 autoru rakstus par tēmu, kā arī vienas kopienas pārstāvju pieredzes stāstu intervijas formā. 
Publikācijas mērķis ir sniegt vērtējošu ieskatu konvencijas īstenošanas pieredzē, skatot paveikto gan lokālā mērogā, kur tradīciju saglabāšanā konvencijai bieži vien ir sekundāra loma, gan vērtējot nacionālos kultūrpolitikas procesus kontekstā ar starptautiskajām aktualitātēm.
Rakstu autori pārstāv nevalstiskās organizācijas, augstskolas vai ir kopienas pārstāvji, kas rūpējas par savu tradīciju kopšanu un tālāku nodošanu. Ar pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā dalās pētnieki no starpnozaru mākslas grupas “SERDE”, tradicionālās kultūras biedrība „Aprika” un tradicionālo instrumentu spēles prasmju saglabāšanas un popularizēšanas biedrības „Skaņumāja”. Publikācijā atspoguļota arī Ziemeļlatgales mērķtiecīgā pieredze darbā ar tradicionālās kultūras pārmantošanas projektiem. Savukārt, intervijā ar suitu kopienas pārstāvjiem tiek vērtēts suitu paveiktais, kas vainagojies starptautiskā atzinībā – 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriāla kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā.
Publikācija tapusi kā rezultāts starptautiskam apmācību semināram „Sabiedrības līdzdalības un izglītības loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā, īstenojot UNESCO 2003. gada konvenciju”, kas 2015. gadā notika Rīgā. Publikācija izstrādāta divās valodās – latviešu un angļu – lai par Latvijas pieredzes stāstiem būtu iespējams uzzināt arī starptautiskajai sabiedrībai.
 
Valters Grīviņš (red.). Novadpētnieka rokasgrāmata (2016)
"Novadpētnieka rokasgrāmata" tapusi Latvijas vēstures portāla "Historia.lv" iniciatīvas. Rakstu krājumu veidojuši nozaru profesionāļi – vēsturnieki, universitātes pasniedzēji, arhīvu eksperti, novadpētniecības muzeju darbinieki, kā arī restauratori. 
Šis ir praktisks un aktuāls palīgmateriāls vietējās jeb lokālās vēstures izpētē. Rokasgrāmata sniedz informāciju par dažādām metodikām novadpētniecībā, materiālā un nemateriālā matojuma dokumentēšanas specifiku, arhivēšanu un saglabāšanas praksēm. Publikācija ir būtisks uzziņu avots ne tikai kvalitatīvu zinātnisku darbu veicējiem, bet arī novadpētniecības entuziastiem.
Rokasgrāmatā apskatīta arhitektūras pieminekļu aizsardzība, Latvijas arhīvu specifika, dzimtu vēstures pētniecība, ekspedīciju veikšanas metodoloģija, kultūras mantojuma objektu saglabāšana, kā arī novadpētniecības publikāciju sagatavošana.
Publikācija pieejama Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības darba platformā “Historia.lv”