EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Dziesmu un deju svētku tradīcija

Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā. 

Tradīcijas unikalitāte
2003.gada 7.novembrī Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā  tika atzīta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Šajā sarakstā apkopotas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību. Tas nozīmē, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija pasaules nemateriālā kultūras mantojuma bagātību klāstā atrodas līdzās vēdisko dziedājumu tradīcijai Indijā, tango dejas tradīcijai Argentīnā un Urugvajā, tibetiešu operas tradīcijai, ķīniešu cītaras mūzikas spēles tradīcijai, Kabuki teātra tradīcijai Japānā un daudzām citām kultūras tradīcijām. Starptautiskā žūrija atzina, ka svētku plašā popularitāte, vērienīgā un regulārā svinību organizēšana, kopīgais repertuārs, kurā sajaucas tradicionālā tautas un modernā mūzika un visu vecumu un dzimumu dalībnieku piedalīšanās padara šo tradīciju par unikālu visā pasaulē. Dziesmu un deju svētki ir regulārs un ciklisks process, kura kulminācija ir Vispārējie dziesmu un deju svētki reizi 5 gados speciālās šim nolūkam izveidotās vietās. Tradīcijas pamatā ir masveidīga amatieru kustība, kuru vada profesionāli diriģenti, kā arī tā apvieno dažādus mākslas žanrus. Dziesmu un deju svētkiem ir liela loma sabiedrības apvienošanā un nacionālās identitātes stiprināšanā.
 
Nominācijas sagatavošana
Dziesmu un deju svētku starptautiska atzīšana par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu veicinājusi šīs tradīcijas vērtības apzināšanos gan Baltijas valstu, gan visas pasaules kontekstā, kā arī Baltijas valstu sadarbību tradīcijas stiprināšanā un pārmantošanā. Iniciatīva par kopīgu Baltijas valstu pieteikumu Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu proklamēšanai pieder Latvijai un radās 2000.gadā, strādājot pie „Dainu skapja” pieteikuma iesniegšanas Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstam. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) koordinēja kopīgo pieteikuma izstrādāšanu, ko veica reģionālā darba grupa, kurā darbojās Baltijas valstu UNESCO nacionālo komisiju, kultūras ministriju un tautas mākslas centru pārstāvji. 
 
2008.gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību. 
 
Dziesmu svētku pieteikuma Nominācijas failā uzsvērts, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijas dzīvotspēja balstās uz sekojošiem faktoriem: 
  • Attīstīta vietējā un novadu infrastruktūra. Svētku svinībās piedalās visi reģioni, tādējādi atspoguļot vietējo kultūru;
  • Svētku plašais vēriens - tajos piedalās tūkstošiem dalībnieku un brīvprātīgo;
  • Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos un iespēja pašapliecināties kolektīvā mākslinieciskā darbībā;
  • Ārējie sociālpolitiskie apstākļi. Dziesmu un deju svētki kā nevardarbīga protesta forma un kā iespēja apliecināties kā vienotai nācijai;
  • Mākslinieciskā ziņā - prasme apvienot pretstatus;
  • Stabila muzikālās un mākslu izglītības sistēma;
  • Nepārtraukts gatavošanās process un pasākumu sistēma.
Lai tradīcijas saglabātu, tās jāuztur un jānodod mantojumā nākamajām paaudzēm. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanos apdraud sociālās, politiskās un ekonomiskās izmaiņas, ko piedzīvo Baltijas valstis. Galvenie svētku apdraudējuma faktori ir:
  • Tradicionālās kultūras pakļaušanās dramatiskām sociālām un ekonomiskām izmaiņām
  • Iedzīvotāju skaita samazināšanās un finanšu trūkums, kas ietekmē amatierkustības kopienas;
  • globalizācija – masu kultūras standartu ietekme uz sabiedrību, izmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā un gaumē;
  • izmaiņas izglītības sistēmā – muzikālās audzināšanas stundu likvidēšana vidusskolas mācību programmā, koru stundu pārcelšana no obligātā priekšmeta fakultatīvā priekšmeta statusā;
  • sakarā ar ļoti zemo diriģentu un kolektīvu vadītāju darba apmaksu ir ievērojami krities šo profesiju prestižs. 

Atzīmējot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50 gadu jubileju un novērtējot svētku nozīmību, X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tika iekļauti UNESCO 2010. - 2011. gada svinamo svētku kalendārā līdzās 63 notikumiem un pasākumiem no visas pasaules. Iekļaušana šajā kalendārā ir iespēja visai pasaulei vēstīt par mūsu tradīcijām un to nozīmi mūsu kultūrā un ikdienas dzīvē, uzsverot šo svētku pēctecību un vienlaikus pierādot to ilgtspēju. UNESCO svinamo dienu kalendārā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija iekļauti līdzās tādiem nozīmīgiem pasaules notikumiem, kā Mātes Terēzes 100. dzimšanas diena, komponista Frederika Šopēna 200. dzimšanas diena, Prāgas Konservatorijas dibināšanas 200. gadadiena un citas svinamās dienas.

Dziesmu un deju svētku padome
Lai Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabātu, attīstītu un nodotu nākamajām paaudzēm, 2005.gadā tika pieņemts Dziesmu un deju svētku likums.Tā 2011.gada 11.jūlijā veiktie likuma grozījumi paredz izveidot Dziesmu un deju svētku padomi, kuras mērķis ir sekmēt Tradīcijas saglabāšanu un attīstības pārraudzīšanu. Padome uz tās pirmo sēdi sanāca 2012.gada 14.maijā un tajā par Padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta UNESCO LNK ģenerāldirektore Dagnija Baltiņa. Dziesmu un deju svētku padomē darbojas valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti. Vairāk informācijas
 
UNESCO LNK darbība
UNESCO LNK likums nosaka, ka viens no UNESCO LNK darbības mērķiem ir sekmēt sabiedrības labklājību un vērtību aizstāvību. UNESCO LNK pēc nepieciešamības piedalās nozaru sadarbības veicināšanā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un rīcības programmas izstrādāšanā, konsultē par Svētku tradīcijas nozīmību, piedalās sabiedriskās domas veidošanā, veicina starptautisko sadarbību un Baltijas valstu savstarpējo koordināciju, kā arī piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas monitoringā, aktualizējot konkrētos problēmjautājumus un to risināšanu. 
 
Nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzība ir viena no nozīmīgākajām prioritātēm starptautiskā līmenī. UNESCO paustā atzinība apliecina, ka Dziesmu un deju svētki ir unikāla nemateriālā kultūras mantojuma izpausme un apliecina mūsu līdzdalību pasaules kultūras mantojuma un kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanā. Šī atzinība veicina mūsu izpratni un lepnumu par Latvijas bagātīgo kultūras mantojumu un atgādina par nepieciešamību kopt un saaudzēt svētku tradīciju, lai tā turpinātu priecēt arī nākamās paaudzes. 
 
XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku vienojošā devīze ir ”Gaisma līgo Latvijā”. Jau kopš 2010.gada notiek aktīva gatavošanās 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem - no marta līdz maijam visā Latvijā notika koru un deju kolektīvu skates. bet šogad vasarā plānots organizēt četrus reģionālos Dziesmu svētkus katrā novadā. 2012.gadā notiks arī XV Deju svētku lieluzveduma repertuāra modelēšanas koncerts, Senioru dziesmu un deju svētki Saulkrastos, folkloras festivāls Baltica 2012 un Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki Turku.