EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Arheoloģiskās senlietas

 
Pie kustamā mantojuma pieder senlietas, kas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī un kam piemīt mākslinieciska, zinātniska vai izglītojoša nozīme.
 
Arheoloģiskās senlietas kalpo par vērtīgu lietisko vēstures avotu, it īpaši par aizvēstures periodu, par ko nav rakstīto liecību, kā arī papildina vēlāko vēstures periodu rakstīto avotu ziņas. Ar senlietu palīdzību iespējams rekonstruēt pagātnes dzīvi no dažādiem aspektiem, pētot, interpretējot un skaidrojot pagātnes saimniecisko darbību un maiņas sakarus, reliģiskos priekšstatus un kultūras īpatnības, militārās tehnoloģijas un kara darbības.
 
Senlieta pati par sevi ir neatsverama pagātnes liecība, tomēr tās zinātnisko vērtību nodrošina precīzs tās atrašanas konteksts, tāpēc par arheoloģisko mantojumu uzskatāma arī vide (ūdenstilpņu gultnes, apbedījumu vietas kultūrslānis utml.), kurā artefaktus atrod. Par vēstures avotu senlieta var kalpot, ja ir zināms kur, kādos apstākļos, kādā kultūrslānī un kādā komplektācijā tā atrasta un kā datējama. 
 
Pēdējos gados arvien pieaug sabiedrības interese par vēsturi un arheoloģiju. Mūsdienu pētniecības metodes ļāvušas izpētei pieiet starpdisciplināri. Tas ir veicinājis novatorisku pētījumu rašanos, kas ir ievērojami paplašinājuši priekšstatus par pagātnes cilvēku dzīvi. Arheoloģija tiek popularizēta ar izglītojošu programmu un materiālu palīdzību. Arvien biežāk aizvēstures, seno laiku un citu vēstures periodu atspoguļojums ir sastopams masu izklaides līdzekļos, savukārt senlietu, īpaši, rotu atdarinājumi ir kļuvuši par izplatītu aksesuāru veidu. Populāri kļuvuši arī vēstures rekonstruktoru klubi, kas nodarbojas ar dažādu vēsturisku laikmetu un notikumu rekonstruēšanu. 
 
No vienas puses šāda interese sekmē sabiedrības informētību par vēsturi, kas savukārt veicina vēstures avotu saglabāšanu. No otras puses pastiprinātā interese par aizvēsturi un arheoloģiskajiem priekšmetiem saistās ar mantraču un neprofesionāļu darbību, patvaļīgi veicot izrakumus, postot arheoloģiskos pieminekļus un piedāvājot atrastās senlietas tirdzniecībai interneta vidē.
 
Nelikumīgi veicot izrakumus un izpostot apbedījuma vai seno apmetņu vietas, zaudētas tiek ne tikai iegūtās senlietas, bet arī neatgriezeniski izpostīta vide, kurā tās atrastas, jo vienreiz sajaucot zemes slāņus, iepriekšējā secībā tie vairs nav atjaunojami. Savukārt informācija, ko nes dažādi augsnes slāņi, izmantojot mūsdienu zinātnes iespējas, var sniegt ziņas par apbedījumu laiku un dažkārt pat par gadalaiku, kurā tie veikti. Iznīcinot vērtības interpretācijai nepieciešamo kontekstu, netiek iegūta informācija par senlietas izcelsmi un tās saikni senajos tirdzniecības, migrācijas un kultūras apmaiņas ceļos, tādējādi zaudējot arī senlietas zinātnisko nozīmi.
 
Arheoloģiskais mantojums un tā aizsardzība Latvijā
 
Kultūras priekšmetu, tajā skaitā senlietu aizsardzību un apriti regulē gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa tiesību akti, tostarp 1970. gada UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu, Eiropas Konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai u.c.
 
Saskaņā ar Latvijas likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”  visas senlietas, kas datētas ar 17. gadsimtu, ieskaitot, pieder valstij un tās glabā publiskie muzeji. Jebkura persona, kas savā īpašumā ir ieguvusi attiecīgās senlietas, to nesaskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju , vai nodarbojas ar to tirdzniecību, ir sodāma, saucot pie administratīvas vai kriminālatbildības. 
 
Lai uzlabotu situāciju Latvijas arheoloģisko identifikācijā, kas visbiežāk tiek nelikumīgi iegūtas un realizētas ārpus Latvijas, ir izstrādāts „Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogs”. Katalogā iekļauti to senlietu attēli un apraksti, kas bieži sastopamas Latvijas teritorijā un ir visvairāk pakļautas nelikumīgas iegūšanas un nelikumīgas tirdzniecības riskam. Ar kataloga palīdzību Latvijas un ārvalstu kultūras priekšmetu komersantiem un pircējiem, kolekcionāriem, tiesību aizsardzības iestādēm, muzejiem un citu kultūras jomu organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, augstskolām un skolām, vēstures interesentiem, kā arī starptautiskajām organizācijām un tūristiem tiks atvieglota apdraudētāko Latvijas arheoloģisko senlietu identifikācija.