EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Pētījumi un ziņojumi

Lai sniegtu iespējas izvērtēt kultūras pienesumu ekonomiskajā izaugsmē un dažādu nozaru attīstībā, kā arī monitorētu dažādu starptautisku normatīvu īstenošanu, UNESCO izstrādā kultūras statistikas indikatorus, dažādus pētījumus un analīzes rīkus. Šie instrumenti ir praktiski līdzekļi valstu valdībām, pētniecības institūtiem vai jebkurai organizācija, kas vēlas noskaidrot kā tā ietekmē kultūras procesus.

 
UNESCO globālais ziņojums “Pārveidojot kultūrpolitiku” (2018)
Ziņojums ietver labās prakses piemērus no 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībvalstu nacionālajiem ziņojumiem par tās īstenošanu. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt atbalsta instrumentu uz pierādījumiem un pētījumiem balstītas kultūrpolitikas sekmēšanai visā pasaulē. Salīdzinājumā ar ziņojuma pirmo daļu, kas izstrādāta 2015. gadā, šis dokuments uzsver Konvencijas īstenošanas ietekmes saiknes un pienesumu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.
Ziņojums un tā kopsavilkums pieejams šeit
 
 
UNESCO globālais ziņojums “Pārveidojot kultūrpolitiku” (2015)
Ziņojums tiek veidots, apkopojot un izceļot labo praksi no 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībvalstu nacionālajiem ziņojumiem par tās īstenošanu. Šajā dokumentā ir apskatīta valstu periodisko ziņojuma sagatavošanas prakse kontekstā ar pēdējo piecu desmitgažu darbu globālās kultūrpolitikas veidošanā. Ziņojums piedāvā konceptuālu ietvaru indikatoru sistēmai, kas paredzēta Konvencijas īstenošanas monitoringam.
Ziņojums un tā kopsavilkums pieejams šeit.
 
 
“Kultūra attīstībai” jeb CDIS indikatori (2014)
Iesaistot 150 dažādus partnerus, tostarp ekspertus, valdības institūcijas un nevalstiskās organizācijas no visas pasaules, UNESCO ir izstrādājusi indikatorus “Kultūra attīstībai” (saukti arī par CDIS indikatoriem) un to aprēķināšanas metodoloģiju. CDIS indikatoru kopa ietver 22 indikatorus septiņās politikas jomās – ekonomikā, izglītībā, pārvaldē, dzimumu līdztiesībā, sociālajā līdzdalībā, komunikācijā un kultūras mantojumā – to mērķis ir ar faktu un skaitļu palīdzību novērtēt daudzdimensionālo kultūras nozīmi ilgtspējīgas attīstības procesos. Indikatoru mērķauditorija ir pētnieki, statistikas nozares pārstāvji, kā arī politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, kas indikatoru metodoloģiju var piemērot savā valstī un dalīties ar iegūtajiem datiem, darot tos pieejamus CDIS globālajā datu bāzē. CIDS indikatori ir testēti 11 pasaules valstīs, ar to rezultatīvajiem rādītājiem var iepazīties šeit.
 
CDIS indikatoru aprēķināšanai ir izstrādāta metodoloģija, kas ietver detalizētas un pārskatāmas instrukcijas datu iegūšanai un apstrādei, kā arī norādes indikatoru interpretācijai nacionālā kontekstā. 
CIDS indikatoru metodoloģijas rokasgrāmata angļu valodā pieejama šeit
 
 
Radošās ekonomikas ziņojums (2013)
Šis ziņojums ir starpinstitucionāls projekts, kas sagatavots sadarbojoties dažādām ANO aģentūrām, tostarp arī UNESCO. Ziņojums izceļ radošo industriju potenciālu attīstības valstīs, pierādot to ietekmi uz darba vietu un ienākumu radīšanu, kā arī eksporta pieaugumu.
Ziņojums angļu valodā ir pieejams šeit.
 
 
Pētījums par UNESCO 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanu Baltijas jūras reģiona valstis: ieskats reģionālajās pieredzēs (2012)
2012. gadā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju izstrādāja pētījumu par 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanu Baltijas jūras reģiona valstīs. Pētījumā apkopota informācija dažādiem politikas instrumentiem un normatīviem un risinājumiem, kas ieviesti reģiona valstīs, lai sekmīgi ieviestu Konvencijas principus nacionālajā praksē.
Pētījums angļu valodā pieejams šeit.
 
 
UNESCO statistikas ietvara 2. rokasgrāmata “Mērot kultūras līdzdalību” (2012)
Rokasgrāmata nodrošina teorētisko bāzi un metodoloģiju organizācijām un indivīdiem, kas vēlas ievākt statistiku par dažādu kultūras pasākumu apmeklētību un to mērķauditoriju, kā arī tiem, kas veic pētījumus par kopienu iesaisti un attieksmi pret dažādiem kultūras notikumiem. 
Rokasgrāmata angļu valodā ir pieejama šeit.
 
 
UNESCO ietvars kultūras statistikai (2009)
UNESCO Statistikas institūts 2009. gadā izveidoja daudzpusīgu statistikas ietvaru kultūras ietekmes izvērtējumam, ņemot vērā arvien augošo vajadzību pēc starptautiski salīdzināmiem rādītājiem kultūras pienesuma novērtēšanai dažādās nozarēs. Rokasgrāmata sniedz ieskatu kultūras novērtējuma un statistikas konceptos, kā arī apraksta metodoloģiju kultūras statistikai ekonomiskajā un sociālajā dimensijā.
Rokasgrāmata angļu valodā ir pieejama šeit.
 
 
UNESCO globālais ziņojums “Investējot kultūras daudzveidībā un starpkultūru dialogā” (2009)
Šo ziņojumu 2009. gadā UNESCO publicēja ar nolūku atspoguļot, kā kultūras daudzveidība tiek interpretēta atšķirīgos politiskos un reģionu kontekstos, kāds ir tās pienesums dažādu nozaru (valoda, izglītība, tirdzniecība u.c.) attīstībā un pasaules valstu attīstības stratēģijās. Šo ziņojumu vienlaikus iespējams skatīt kontekstā ar divu nozīmīgu UNESCO normatīvu īstenošanu kultūrā – 2001. gada Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību un 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. 
Ziņojums angļu valodā pieejams šeit.