UNESCO darbības viena no galvenajām jomām ir kultūra, ar to saprotot visas pasaules kopīgo pieredzi un vērtību, zināšanu un prasmju mantojumu, kā arī cilvēces radošās darbības daudzveidīgās izpausmes, balstītas uz cilvēku savstarpējas cieņas un sapratnes principiem. UNESCO misija pasaulē ir vērsta uz miera kultūras pastāvēšanu, pieņemot pasaules kultūras to daudzveidībā, veicinot šīs daudzveidības saglabāšanu un stiprinot cilvēku identitātes un piederības apziņu un dialogu ar citām kultūrām.

UNESCO darbība kultūras jomā lielā mērā balstās uz starptautiski pieņemtiem tiesību normatīvajiem instrumentiem, galvenokārt konvencijām. Piemēram, Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (1954), Konvencija par kultūras priekšmetu nelikumīga importa, eksporta un tirdzniecības aizliegumu un novēršanu (1970), Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (1972), Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003), Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (2005).

Līdzās visu minēto jomu globālai nozīmībai, Latvijai īpaši nozīmīgi ir vairāki kultūras jomas virzieni UNESCO darbībā, un tie ir: pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzība, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un kultūras izpausmju daudzveidības veicināšana.