EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
17.04.14.

Jau trešo reizi lauku tūrisma uzņēmējiem piešķirs zīmi “Latviskais mantojums”

17. aprīlī, Rīgā, Grīziņkalnā, "Koka Rīgā", Krāsotāju ielā 12, kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiks pasniegta 13 lauku tūrisma uzņēmējiem kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā un kā mārketinga zīme, kas norāda apmeklētājam, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu.

Par zīmi:

Kultūras ministre Dace Melbārde: „Latviskā mantojuma apzināšana ir sevišķi svarīga 21. gadsimtā – globalizācijas laikmetā, kad mazo kultūras areālu savdabības saglabāšana nav tikai lokāla greznība. Tā ir nepieciešama visai pasaulei, tās kultūru daudzveidības saglabāšanai. Mūsu kultūras mantojums ir tas, kas veido mūsu atpazīstamību un unikalitāti, veicina piederības izjūtu tautai un vietai, kur dzīvojam. Uzņēmēji, kuri veiksmīgi iekļauj latvisko gudrību savā darbībā, ir lielisks piemērs, kā integrēt senās prasmes mūsdienīgā dzīvesveidā.”

Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte: „Valstis, kuras apzinās savas identitātes vērtību, iegulda lielu darbu, lai to attīstītu. Un ne jau tikai tūrisma biznesa dēļ. Savas identitātes ietvaros cilvēks jūtas komfortabli. Patība ir kā mājas. Savas identitātes ietvaros cilvēks ir radošs un pašapzinīgs. Tomēr arī tūrisma biznesa dēļ. Nav nekas slikts, ka atskārsme – vienīgi savdabīgais ir interesants – tiek balstīta arī pragmatiskās interesēs. Savdabība pasaulē kļūst par iekārojamu mantu. Identitāte atmaksājas. Kultūru unikalitāte ne tikai dara pasauli krāsainu un cilvēkus kodolīgākus, bet kļūst arī par globālā tirgus produktu”.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: "Jau trešo reizi tiek piešķirta “Latviskā mantojuma zīme”, atsaucība un vēlme piedalīties konkursā tikai pieaug. Tātad mums netrūkst nedz pārmantojamu tradīciju, nedz cilvēku, kas tās grib un spēj turēt godā. Cieņu un mīlestību par latviskajām tradīcijām svarīgi paturēt prātā, darot ikvienu ikdienas darbu. “Latviskā mantojuma zīmes” saņēmēji tam ir paraugs, no kura mācīties mums, pārējiem.”

Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs: “Mūsu steidzīgajā laikmetā, kur ir tik daudz trokšņa un ārišķību, var sākt aizmirsties, ka maize ir jācep, zivis no ūdeņiem jāvelk, sēta prasa kopšanu, un iešana pirtī bez kārtīgām pirts lietām nenestu svētību. Cilvēki, kas jau ir saņēmuši kultūras zīmi „Latviskais mantojums” vai to tikai saņems, atgādina par pamatu, uz kura balstās pasaule. Atgādina par mūsu tautas pamatvērtību – darbu. Paldies viņiem par to, bet ne tikai par to! Tieši šie cilvēki padara mūs savdabīgus un interesantus citzemju tūristiem. Pasaule ir nogurusi no unifikācijas un bezpersoniskas masu produkcijas. Vērtē ir individualitāte un cieņa pret senču mantojumu”.

Latvijas Lauku Tūrisma Asociācijas prezidente Asnāte Ziemele: „Es apbrīnoju un dziļi cienu uzņēmējus laukos, kuri spējuši ne tikai saglabāt par tradicionāli latviskajām uzskatītās prasmes un vērtības, bet arī iedzīvināt tās mūsdienu apritē, pasargājot no izolētības un radoši attīstot. Vēlos, lai visi kopā spējam augstu noturēt latiņu, ko esam uzlikuši “Latviskā mantojuma” tūrisma produktam – lai tas nekļūst par lētu “tingeltangeli”, bet saglabā īstumu. Mums nav jātur latviskās vērtības atsvešināti “svētas”, bet gan veselīgi tās “jāved tautās” – atrodot gan “kundes” gan mācekļus amatiem un dzīvesziņai”

Pasniegšanas ceremonija notiks Rīgā, Grīziņkalnā, koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga”. No 35 zīmes pretendentiem komisija nolēma piešķirt zīmi trīspadsmit saimniecībām:

• ZEMNIEKU SAIMNIECĪBA “APKALNMĀJAS”, Adamova, Verēmu pag., Rēzeknes nov., par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirglietu gatavošanu.
• POLIKARPA ČERŅAVSKA KERAMIKAS MĀJA, Preiļi, par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecību.
• ZVEJNIEKU SĒTA „DIENIŅAS”, Bērzciems, Engures pag., Engures nov., par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.
• BIO BĒRZU SULAS PRODUKTI NO LIBERTU ĢIMENES, Ikšķile, par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sulu tecināšanu un dažādu produktu gatavošanu no bērzu sulām.
• SKRĪVERU MĀJAS SALDĒJUMS, Skrīveri, par latvisku garšu ieviešanu saldējuma gatavošanā.
• LIELA MUIŽA, “Madaras”, Vaidavas pag., Kocēnu nov., par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – mucu gatavošanu.
• KERAMIĶIS VALDIS PAULIŅŠ, Krāslava, par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu podniecībā.
• ZIRGU SĒTA “UNTUMI”, Spundžāni, Ozolmuižas pag. Rēzeknes nov., par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.
• BRĪVDIENU MĀJA UN SAIMNIECĪBA “EZERSĒTA”, Gaižēni, Raiskums, Pārgaujas nov., par tradicionālas Vidzemes sētas saglabāšanu.
• KAFEJA ALĪDA, "Dzelmītes", Elkšņi, Elkšņu pag., Viesītes nov., par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija.
• „VĒJAVAS”, Salacgrīvas pag., Salacgrīvas nov., par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.
• PIRTSLIETU DARBNĪCA, "Āriņi", Daukstu pag., Gulbenes nov., par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – pirtslietas.
• CEPTUVE “LĀČI”, Babītes pag., Babītes nov., par maizes kultūras daudzināšanu.

Par kultūras zīmi „Latviskais mantojums”. Zīme tiek piešķirta tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Zīmes pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā ir Latvijā pazīstami dažādu kultūras mantojuma jomu eksperti. Zīmi iniciēja LLTA „Lauku ceļotājs” un ideju atbalsta LR Kultūras ministrija un Latvijas Pašvaldību Savienība. Līdz šim zīme piešķirta jau 40 lauku tūrisma uzņēmējiem. Vairāk par zīmi te http://www.celotajs.lv/cont/prof/quality/certificates_lv.html

Aicinām mediju pārstāvjus piedalīties pasākumā, būs iespēja intervēt zīmes saņēmējus un ekspertus. Programmu skatiet te: http://www.celotajs.lv/lv/news/item/view/371.

Informāciju sagatavoja:
Asnāte Ziemele, Lauku ceļotājs (tel. 29285756)

Kultūras zīmes pasniegšana organizēta projekta „Kultūras mantojuma vērtību un potenciāla veicināšana Latvijas lauku tūrismā” ietvaros. Publikācijas saturs atspoguļo autora uzskatus un Vadošā Iestāde nav atbildīga par projektu partneru publicēto informāciju.