EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
14.04.20.

UNESCO vebinārā spriež, kā norisināsies eksāmeni visā pasaulē

Foto: UNESCO arhīvs.

Lai palīdzētu valstīm risināt dažādos izglītības izaicinājumus COVID-19 izraisītās krīzes laikā, UNESCO uzsācis iknedēļas vebināru ciklu politikas veidotājiem, kuros dažādu valstu pārstāvji stāsta par situāciju savā valstī.

Noslēguma eksāmeni, kuros piedalās liels skaits skolēnu un ko organizē valsts, ir daudzu valstu izglītības procesa daļa, taču COVID-19 krīzes laikā to norise ir ierobežota visā pasaulē, tāpēc UNESCO vebinārs, kas notika 9. aprīlī, bija veltīts noslēguma eksāmenu rīkošanai. Tajā piedalījās dažādu pasaules reģionu pārstāvji – no Francijas, Libānas, Ķīnas, Ugandas un Argentīnas –, lai dalītos ar saviem risinājumiem.

Dažādas valstis – dažādi risinājumi
Lai gan pēc UNESCO aplēsēm lielākā daļa valstu (58 no 84 aptaujātajām valstīm) izšķīrušās par eksāmenu pārcelšanu uz vēlāku laiku, situācija pasaulē atšķiras, un katrai valstij ir jāmeklē savs ceļš un atbilde pandēmijas radītajiem izglītības izaicinājumiem. Piemēram, UNESCO aptaujā 11 valstis eksāmenus ir atcēlušas, bet 23 valstis izvēlējušās tiešsaistes risinājumus vai atzīmju izlikšanu, balstoties uz iepriekšējiem skolēnu mācību rezultātiem. 22 valstīs eksāmeni notiks kā plānots.

Lai nonāktu pie veiksmīgākā risinājuma, Ķīnā, Hongkongā tika organizētas diskusijas ar dažādām izglītības nozarē iesaistītajām pusēm – ministriju, augstskolu, uzņēmēju pārstāvjiem, kā arī skolēniem un vecākiem. Ņemot vērā medicīnas ekspertu prognozes un COVID-19 izplatības tendences, kā arī skolēnu vēlmes un vajadzības turpināt izglītību vai uzsākt darbu, tika pieņemts lēmums gala eksāmenus pārcelt mēnesi vēlāk – uz aprīļa beigām. Pārliekot eksāmenus, Ķīnā, tiks veikti visi piesardzības pasākumi – skolēnu distancēšanās, telpu dezinfekcija, masku nēsāšana, kā arī tiks atcelta valodu eksāmenu mutiskā daļa. Līdzīgas diskusijas norisinājušās arī Libānā, Ugandā un citur, kur uzklausītas gan skolotāju, gan skolēnu un viņu vecāku viedoklis.

Dažādās valstīs risinājumi var atšķirties. Piemēram, Latīņamerikā mācību gads sākas tikai janvārī vai februārī, tādēļ noslēguma eksāmeni paredzēti gada beigās. Šajās valstīs, piemēram, Argentīnā, lielākās rūpes un diskusijas notiek par attālinātu mācīšanos un atbilstošiem mācību līdzekļiem. Turklāt Argentīnā skolas gala atzīmes izliek skolotāji, bet universitātes rīko iestājeksāmenus. Citās Latīņamerikas valstīs, piemēram, Čīlē vēl pirms pandēmijas bija sociāli konflikti un nemieri, kas ietekmēja mācības un pārbaudījumus. Līdzīga situācija bija arī Libānā, kur mācības bija traucētas jau kopš pagājušā gada oktobra un tagad jādomā, kā skolēniem kompensēt zaudētās mācību stundas un rīkot atbilstošus pārbaudījumus. Ugandā eksāmenu pārcelšana uztrauc skolēnus, jo tas kavē iesaistīšanos darba dzīvē vai mācību turpināšanu, un ir bažas zaudēt gadu no savas dzīves, tomēr eksāmenu atcelšana nebūtu risinājums, jo to rezultātiem uzticas gan vecāki, gan sabiedrība kopumā.

Īpašs izaicinājums ir profesionālās izglītības iestādēm, kur daļa no eksāmena ir saistīta ar praktisku uzdevumu izpildi, kā arī bieži profesionālās izglītības skolās mācās bērni no nabadzīgākām ģimenēm vai pieaugušie, kas kādā dzīves brīdī nolēmuši mainīt profesiju vai iziet esošo prasmju apstiprināšanas procesu. Šajā sakarā pieredzē dalījās Francija, kur plānots profesionālās izglītības eksāmenus atcelt un rezultātus, tostarp praktiskās daļas rezultātus, apkopot, balstoties uz skolotāju izlikto atzīmi un sniegto informāciju par studentu sniegumu pēdējos gados. Tikai pieaugušajiem, kas vēlas sertificēt jau esošās prasmes, būs iespēja kārtot eksāmenus. Francija ir arī izstrādājusi vadlīnijas, kā pēc krīzes individuāli strādāt ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, lai novērstu iztrūkumus izglītībā.

Uzsvars uz taisnīgumu
Lai gan situācijas ir atšķirīgas, visu valstu pārstāvji uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanā jāizvērtē veselības riski un taisnīgums. Par taisnīgumu noslēguma eksāmenos jādomā vairākos aspektos. Piemēram, ja valstis izšķiras rīkot eksāmenus tiešsaistē, jānodrošina, ka visiem bērniem, jauniešiem, arī pieaugušajiem, kas kārtos eksāmenu, ir vienlīdzīga pieeja tehnoloģijām un stabilam interneta pieslēgumam. Turklāt ne visiem ir pietiekamas prasmes, lai lietotu tehnoloģijas, kas var aizkavēt eksāmena gaitu vai negatīvi ietekmēt rezultātu.  Valstīm, kas plāno eksāmenus apvienot vai saīsināt, jādomā par to, vai iegūtais rezultāts būs taisnīgi salīdzināms ar eksāmenu rezultātiem citos gados. Savukārt, pārceļot eksāmenu uz vēlāku laiku, jāapzinās, ka tas var kavēt tālāko izglītības procesu, piemēram, iestāšanos augstskolā. Šeit jāmeklē komplekss risinājums, uzrunājot visu izglītības līmeņu pārstāvjus.

Vai tehnoloģijas ir risinājums?
Lai gan ir valstis, kur eksāmenus plānots  rīkot tiešsaistē, vebināra dalībnieki secināja, ka šobrīd tehnoloģiskie risinājumi vēl nav pietiekami augstā kvalitātē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu noslēguma eksāmenu norisi attālināti lielam skaitam skolēnu. Nākotnē, attīstoties mākslīgajam intelektam un būtisku mainot eksāmenu veidu, struktūru, šādi risinājumi varētu būt aktuāli, taču tam nepieciešams laiks un dažādu pušu iesaiste gan no izglītības, gan tehnoloģiju jomas. Esošo eksāmenu pārnese tiešsaistē varētu veicināt krāpšanās riskus, turklāt jāņem vērā iepriekš minētos taisnīguma riskus – nevienlīdzīga piekļuve tehnoloģijām un atbilstošu prasmju trūkums.

Plašāk: https://en.unesco.org/news/exams-and-assessments-covid-19-crisis-fairness-centre.

Par nākamajiem vebināriem var uzzināt šeit: https://en.unesco.org/fieldoffice/events.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Dalbiņa, UNESCO LNK Izglītības sektora vadītāja