EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
19.05.19.

Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” diskutēs par atbalstu skolotāju profesionālai un personiskai pilnveidei

Foto: (c) Pixabay

Pirmdien, 20. maijā, norisināsies konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” pavasara sanāksme, kur notiks diskusija par nepieciešamo atbalsta mehānismu skolotājiem, lai veicinātu profesionālo un personības pilnveidi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai visiem.

Daudzkultūru vide, skolēnu dažādās prasmes un vajadzības, izglītības pieredze, atbilstošu mācību resursu trūkums vai grūtības tos atrast: kā liecina 2019. gada UNESCO Globālais izglītības monitoringa ziņojums, šie izaicinājumi aktuāli visā pasaulē. Piemēram, pētījumā, kas veikts 6 Eiropas valstīs, puse skolotāju jūtas nepietiekami atbalstīti, lai strādātu ar klasi, kurā mācās bērni no dažādām kultūrām, dažādos vecumos un atšķirīgu izglītības pieredzi. Konfliktu skartajā Sīrijā 73% skolotāju atzina, ka viņiem nav zināšanu, kā sniegt bērniem psiholoģisku atbalstu. Šie un citi izaicinājumi ir nozīmīgi arī Latvijas skolotājiem, par ko liecina arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam izvirzītais rīcības virziens: pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktais pētījums “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas novērtējums”, kas ietver pedagogu profesionālā atbalsta analīzi sākot no izglītības iestādes līdz nacionālajam līmenim.

“Kvalitatīvas izglītības atslēga – atbilstoši izglītots un sagatavots skolotājs, kurš turpina mācīties mūža garumā un ir ieinteresēts visu bērnu – arī ar vājām sekmēm un uzvedības traucējumiem – attīstībā, spēj pielāgot mācību metodes un iekļaut ikvienu bērnu un jaunieti mācību procesā. UNESCO uzskata, ka izglītības politika ir jāveido tā, lai sagatavotu un noturētu labākos un motivētākos no iespējamajiem kandidātiem skolotāja profesijā, nosakot salīdzinoši augstus atlases kritērijus, līdzsvarojot dzimumu sadalījumu profesijā un daudzveidību (paaudžu, sociālā stāvokļa, kultūru, reliģiju u.c.),” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

Saskaņā ar LIZDA pētījumu, kurā piedalījās 1258 respondenti, Latvijas pedagogi uzskata, ka, veidojot pedagogu profesionālās pilnveidošanās mācību programmas un nodrošinot citus atbalsta mehānismus, jāapzina pedagogu individuālās vajadzības, kā arī pedagogu vajadzības izglītības iestādes, pašvaldību un valsts līmenī. 68% pedagogu uzskata, ka ir nepieciešamas papildu zināšanas un prasmes, lai iemācītu izglītojamajiem vadīt viņu emocijas, bet 50% piekrīt, ka arī pedagogiem jāpilnveido savas emociju vadīšanas prasmes. 63% pedagogu uzskata, ka izglītības iestāžu vadītājiem bieži ir vērojams “izdegšanas sindroms”. 70% pedagogu atzīst, ka Latvijā nepastāv vienota atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem.

Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu par valsts budžeta līdzekļiem pedagogiem piedāvā iespēju savu profesionālo kompetenci pilnveidot par tādām tēmām kā motivējošas un apzinātas mācīšanās vides veidošana, digitālās lietpratības veidošana, vērtību un pilsoniskās izglītības dimensija kompetenču pieejas izmantošanā u.c. Kopš 2014. gada katru gadu šos kursus izmanto vairāk kā 7000 pedagogu. 2018. gadā profesionālās pilnveides kursos  iesaistījās 10 222 pedagogi. Profesionālās pilnveides kursus pedagogiem par mūsdienu pedagoģijas psiholoģiskajiem aspektiem, par izaicinājumiem, kā strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām, par radošumu, t.sk. emocionālo inteliģenci, mācību procesā piedāvā lielākā daļa Eiropas Savienības struktūrfondu finansētie projekti, kas papildu minētajam 2018. gadā piedāvāja 64 profesionālās pilnveides kursus  3509 profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem un 4607 vispārējās izglītības pedagogiem. 2018. gadā sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija” ir sagatavots metodiskais e-materiāls jaunajiem pedagogiem. Arī šajā gadā pedagogiem tiek piedāvāti aptuveni 70 profesionālās pilnveides kursi dažādām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām un tajos varēs iesaistīties vairāk kā 13 000 pedagogu,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija īsteno skolotāju sagatavošanas studiju programmu reformu, kuras centrā ir konceptuāli jaunas, darba vidē balstītas studiju programmas izveide skolotāja kvalifikācijas iegūšanai tiem pretendentiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši citā jomā. Studiju programmu izstrādā Latvijas Universitāte sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un “Iespējamo misiju”. Pirmo 100 studentu uzņemšana tiek plānota jau 2020. gadā.

Sanāksme norisināsies 20. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā.

Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem”
Konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, dibināta 2005. gadā un ierasti tiek sasaukta reizi pusgadā, ietver pārstāvjus no daudzām iesaistītajām pusēm, tādējādi veidojot auglīgu platformu diskusijām par atbildību kvalitatīvā -izglītībā Latvijā. Konsultatīvā padome "Izglītība visiem" ir izglītības jomas starpnozaru konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina ANO, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību. Padomē ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas jaunatnes padomes u.c. valsts un nevalstiskajam organizācijām. Plašāk: https://likumi.lv/doc.php?id=79116

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante