EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
22.04.20.

Cik efektīvi noris attālinātā mācīšanās dažādās pasaules valstīs?

Foto: (c) Pixabay

Izglītības sistēmas visā pasaulē sastopas ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu – masveida skolu slēgšanu, ko radījusi COVID-19 izplatība un rūpes par sabiedrības veselību. Valsts iestādes sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām, privātā sektora partneriem un nevalstiskajām organizācijām strādā, lai turpinātu nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, izmantojot tiešsaistes rīkus un platformas, taču pagaidām maz zināms, cik efektīvas ir šīs mācīšanās stratēģijas.

Par šiem izaicinājumiem tika diskutēts UNESCO rīkotajā vebinārā par attālinātās mācīšanās stratēģijām. Plašāka informācija pieejama šeit: https://en.unesco.org/events/monitoring-distance-learning-strategies-what-do-we-know-about-effectiveness-and-equity-covid.

Efektivitāte var būt atkarīga no četriem nozīmīgiem faktoriem: tehnoloģiskā gatavība (TV, interneta un citu tehnoloģiju pieejamība), mācību satura gatavība (tiešsaistes materiālu pieejamība, kas atbilst noteiktajam mācību saturam), pedagoģiskā gatavība (skolotāju prasme izstrādāt un vadīt tiešsaistes mācīšanos, kā arī vecāku spēja atbalstīt un palīdzēt mācību procesā), uzraudzības un novērtēšanas sistēmas gatavība (mācīšanās progresa un rezultātu novērtēšana, atbalsts skolēniem, skolotājiem, vecākiem).

Tomēr attālinātās mācīšanās izaicinājumi ir lielāki nekā varētu šķist. Pat augstu attīstītās valstīs, kurās tehnoloģijas un internets ir plaši pieejami, attālinātajā izglītībā nepiedalās 5 līdz 8% skolēnu. Mācoties attālināti, skolēniem ir grūti ilgstoši uzturēt interesi un, lai gan ir teorētiski pieslēgušies izglītības platformai, viņi pilnībā nepiedalās mācību procesā. Vēl grūtāk iesaistes līmeni noteikt tad, ja tiek piedāvātas video stundas vai TV pārraides, kas ir vienvirziena mācību process bez iespējas uz tūlītēju komunikāciju un atgriezenisko saiti.

Kādas ir efektīvākās metodes tiešsaistes mācībās?

Lai gan nav pieejami plaši pētījumi par tiešsaistes mācīšanās efektivitāti pamatskolā un vidusskolā, ASV Izglītības departamenta veiktais pētījums (2009) par studentu mācīšanos attālināti liecina, ka studenti, kas mācījušies tiešsaistē, vidēji guvuši labākus rezultātus nekā klātienes studenti. Labākie sasniegumi bija kursos, kuros tika izmantotas sadarbošanās metodes vai pasniedzējs sniedzis tiešus norādījumus. Vājāki rezultāti ir darbiem, kas veikti individuāli.

Kā norādīja Lielbritānijas Atvērtās Universitātes Izglītības tehnoloģiju institūta profesors Maiks Šarpls, pētījumi liecina, ka efektivitāti veicina:

·       personalizēta mācīšanās, kur mācību saturs un metodes tiek pielāgotas katra skolēna zināšanām un spējām. Vislabāk, ja skolēni tiek sadalīti grupās un var apspriesties mācīšanās procesā;

·       mācīšanās sadarbojoties vai kolaboratīvā mācīšanās. Svarīgi, lai skolēniem ir kopīgi mērķi un viņi zina, kā tos sasniegt un spēj reflektēt par paveikto darbu;

·       atgriezeniskās saites sniegšana uzreiz ievērojami sekmē rezultātus;

·       redzami mācīšanās rezultāti. Lai tas notiktu, jāpalīdz skolēniem sekot līdzi savam mācību procesam, izvirzīt mērķi un uz to tiekties, apzinoties katru soli.

Ja mācības notiks tikai vienā virzienā, piemēram, tiks piedāvāti instrukciju video, pamācības, tiešsaistes testi, aptaujas, tas nebūs efektīvāk par vienkāršu mājas darbu uzdošanu.  Skolotājiem ieteicams atbalstīt skolēnus, uzstādot personīgos mērķus, regulāri uzdot uzdevumus un sniedzot atgriezenisko saiti pēc iespējas ātrāk, sekot līdzi katra skolēna progresam un palīdzēt skolēnam to saskatīt, organizēt darbu mazās grupās un palīdzēt skolēniem vadīt savu mācīšanos (organizēt mācību laiku, novērtēt savu darbu u.c.)

Dažādu valstu izaicinājumi attālinātās mācībās

Vebinārā ar pieredzi attālinātās mācīšanās nodrošināšanā dalījās izglītības eksperti no Korejas, Brazīlijas, Armēnijas, Kanādas un Lielbritānijas.

Korejā mācības attālināti notiek, izmantojot īpašu valsts izglītības platformu. Pārsvarā skolēni skatās video lekcijas, taču, kā atzina 9. klases skolēna mamma, tas ir liels izaicinājums, jo skolēniem ir grūti koncentrēties, viņi nevar uzdot jautājumus un saņemt tūlītējas atbildes. Dažkārt tīkla pārslodze ir tik liela, ka skolēnam, lai pieslēgtos un mācītos, ir jāceļas 4 no rīta vai jāgaida pēc pusnakts. Grūtāk attālinātās mācībās veicas tiem, kas mācās lēnāk vai kuriem ir kādas mācīšanās grūtības.

Armēnijā jau pirms Covid-19 krīzes bija izstrādāta stratēģija, kā organizēt izglītību attālinātākos reģionos, kur nav iespējams nodrošināt visu priekšmetu skolotāju klātbūtni. Neskatoties uz to, pielāgošanās jaunajai situācijai ir sarežģīta, jo ne visiem ir pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas, arī mācību materiāli ir jāpielāgo. Valsts izveidotajā izglītības platformā šobrīd pieejamas ap 200 stundu materiāli un video lekcijas, kā arī vadlīnijas skolotājiem un vecākiem. Gan vecāki, gan skolotāji atzīst, ka ir nepieciešama gan psiholoģiskā, gan praktiskā palīdzība. Daudzi skolotāji papildu saviem pienākumiem uzņemas mentora lomu un atbalsta kolēģus attālinātās mācīšanas nodrošināšanā.

Kanādā, Ontārio provincē,  skolotājiem tika dotas apmēram 2 nedēļas, lai pārorganizētu mācīšanas procesu, apgūtu tehnoloģiskos rīkus un platformas. Izglītības pārvalde izstrādāja vadlīnijas saistībā ar apgūstamo mācību saturu. Pārsvarā tiek piedāvāti tiešsaistes vebināri ar skolotājiem, 15minūšu uzdevumu instrukciju video, kā arī daudz un dažādi brīvas pieejas resursi skolēniem un vecākiem. Profesionālajā izglītībā šobrīd uzsvars tiek likts uz teorētiskām zināšanām, un praksi būs iespējams nokārtot vēlāk – turpinot mācības universitātē. Tiek domāts arī par simulāciju izmantošanu attālinātajā profesionālajā izglītībā. Diskusijās ar būvniecības stimulatora programmu dalījās Somijas pārstāvji. Tā aplūkojama šeit: https://salpro.salpaus.fi/sb/en.php.

Brazīlijā kā galvenais izaicinājums tika minēta nevienlīdzība sabiedrībā, kas atspoguļojas gan interneta, gan tehnoloģisko rīku pieejamībā. Tomēr  šī krīzes situācija aicina domāt par jauniem izglītības modeļiem, kad mācīšanās vairs nebūtu tikai skološanās, bet gan interaktīvs, visu sabiedrību iesaistošs izglītības process. Lai šo procesu padarītu interesantāku un veiksmīgāku visiem, UNESCO IITE sadarbībā ar Google izstrādājis atbalsta platformu skolotājiem, kas pieejama šeit: https://iite.unesco.org/news/google-with-unesco-iite-teach-from-home/

Informāciju sagatavoja:
Ilze Dalbiņa, UNESCO LNK Izglītības sektora vadītāja