EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Gotharda Frīdriha Stendera 300. gadadiena

Gothards Frīdrihs Stenders (1714 - 1796) saukts arī par Veco Stenderu bija baltvācu mācītājs, valodnieks un latviešu laicīgās literatūras aizsācējs. Stendera daudzpusīgais un novatoriskais veikums zinātnes, izglītības, mākslas, literatūras un tehnikas jomās vērtējams kā izcils fenomens Latvijas un Eiropas kultūrtelpā.
Stendera dzimtā vieta ir Ilūkste. Viņš nācis no senas luterāņu dzimtas, uzaudzis mācītāja ģimenē. Turpinot dzimtas tradīcijas, studiju gados devies uz Vāciju, kur mācījies filozofiju un teoloģiju. Pēc tam Stenders atgriezies atpakaļ Latvijā un strādājis gan par mājskolotāju, gan par skolas pārziņa palīgu Jelgavas vācu pilsētas skolā. 1759. gadā Stenders savās darba gaitās atgriezies Vācijā un kādu laiku strādājis arī Dānijā un Pēterburgā, Krievijā. Dānijā viņš kļuvis par titulētu ģeogrāfijas profesoru un karaļa galmam izgatavojis divus augstas kvalitātes globusus, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kā Dānijas Karaliskās bibliotēkas dārgumi tiek glabāti vēl joprojām. 1766. gadā Stenders atgriezās Kurzemē un kalpoja Sēlpils un Sunākstes draudzē gandrīz līdz mūža galam 1796.gadā.
Ar savu darbību Stenders simboliski izceļ ideālus par starpkultūru dialogu, veicinot rietumu filozofisko ideju un literatūras ienākšanu Latvijā un vienlaikus spējot stāstīt par latviešu kultūru Eiropā. Stenders ir viens no spilgtākajiem sava laika racionālistiskās filozofijas pārstāvjiem, kurš lielākoties ar savu laicīgo un reliģisko sacerējumu starpniecību, veicinājis filozofiskās domas attīstību Latvijā, viņš uzskatāms arī par latviešu laicīgās dzejas un literatūras tradīciju iedibinātāju. 1774. gadā Stenders sarakstījis pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", kas faktiski bija pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Būtisku ieguldījumu latviešu rakstu valodas aizsākumos un turpmākā attīstībā Stenders veicis, pētot Kurzemē runātos dialektus un atšķirības starp latviešu un lietuviešu valodu. Viņš izdevis grāmatas par latviešu valodas gramatiku un izveidojis vācu-latviešu, latviešu-vācu valodas vārdnīcas. Stenders veiksmīgi prata vācu mācību līdzekļus un metodes adaptēt vietējai mācību specifikai, tādējādi kļūstot par inovatīvu skolotāju un pilnveidojot tā laika izglītības tradīcijas. Viņa izveidotā “Bildu ābice” kļuva par pirmo ilustrēto ābeci latviešu valodā.