Dabas zinātnes

UNESCO vidēja termiņa stratēģija 2008-2013

Dabas zinātņu mērķis: mobilizēt zinātniskās atziņas un zinātnes politiku ilgtspējīgai attīstībai

Pakārtotie mērķi:

- sekmēt politikas īstenošanu un kapacitātes palielināšanos zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā, īpašu uzmanību pievēršot pamat zinātnēm un enerģētikai

- līdzsvarot zināšanu apjomu par vidi un dabas resursu izmantošanu, un gūtās zinātnes atziņas pielietot sekmīgai vides un dabas resursu pārvaldībai;

- sekmēt pētniecību dabas katastrofu paredzēšanai un postījumu mazināšanai

Starptautiskā Hidroloģijas programma (International Hydrological Programme - IHP)

Vada Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūras Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūta direktors, profesors Jānis Valters.

Latvijā šīs programmas darbība tika aizsākta 1999. gadā. Pētnieki programmas ietvaros fokusējas uz pēc iespējas efektīvāku ūdens resursu apsaimniekošanu, it īpaši starptautiskajos ūdens baseinos, veltot uzmanību 2 jautājumiem:

1) riskam pakļauto gruntsūdeņu resursu pētīšanu un saglabāšanu;

2) integrēto ūdens resursu vadību sausās teritorijās.

Latvijas hidrologi šajā laika posmā piedalījušies vairākos UNESCO IHP rīkotajos semināros un starpvalstu konferencēs un iekļāvušies IHP programmu sekmīgā izpildē Latvijā. Latvijas hidrologi veic pētījumus par šādiem jautājumiem:

Ø par klimata izmaiņām un to varbūtējo ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ūdens resursiem;

Ø par Latvijas ūdens resursiem, īpaši Daugavas baseina ūdens resursu pārvaldīšanas principu un modeļu izstrādi, ievērojot tautsaimniecības un ekoloģijas intereses;

Ø nodrošina informācijas tīkla izveidi un iegūto rezultātu popularizēšanu.

Programmas ietvaros 2004.- 2005. gadā tika īstenots starpdisciplinārais projekts „Ūdens resursu un vides ilgtspējīgas attīstības procesu kompleksais novērtējums Sedas purva teritorijai (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)". Projekta ietvaros analizētas rezervāta teritorijā esošā Sedas purva tālākas attīstības iespējas, pētītas purva teritorijā esošo izsmelto kūdras karjeru rezultātā izveidojušās ūdenstilpnes un analizēti Sedas purva applūstošo kūdras karjeru iespējamie attīstības scenāriji. Bez tam projekta ietvaros sniegts Sedas purva teritorijas fiziski-ģeogrāfiskais raksturojums, analizēti hidroloģiskie procesi un novērtēta Sedas purva ūdens resursu hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā kvalitāte.

Minēto pētījumu veica LLU aģentūra „Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts", kuras direktors ir UNESCO Starptautiskās Hidroloģijas programmas vadītājs Latvijā Dr. Jānis Valters, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pētniekiem.

Pēdējos gados IHP aktivitātes Latvijā saistītas ar ikgadējas konferences rīkošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauku inženieru fakultātē saistībā ar Starptautisko ūdens dienu (22.03.) par kādu ar hidroloģiju saistītu tematu. Tāpat izstrādāts ūdens resursu pārvaldīšanas princips un modeļi Lielupes baseinam.

Kā vienu no nākotnes prioritātēm IHP Latvijā izvirza sadarbības veicināšanu ar Ziemeļeiropas reģioniem, lai veiktu kopīgus pētījumus klimata izmaiņu un dzeramā ūdens resursu aizsardzības jomā, jo arvien aktuālāki kļūst jautājumi par vētru postošo iedarbību un iespējamiem ilgstoša sausuma vai gluži pretēji – intensīva lietus periodiem. Kā vienu no būtiskiem risinājumiem upju baseinu apsaimniekošanā zinātnieki saskata upju lielbaseinu pārraudzības jeb apsaimniekošanas institūciju darbības nodrošināšanu.

Tāpat sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pētniekiem (skatīt pie MAB programmas informācijas), varētu tikt īstenoti pētījumi, kuru rezultātā gūtu praktiskus risinājumus izstrādāto kūdras purvu apsaimniekošanai. Bez tam Starptautiskās Hidroloģijas programmas (IHP) pētnieki Latvijā strādā arī pie polderu problemātikas, kā arī sniedzot risinājumus par lietus ūdeņu un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

"Cilvēks un biosfēra" (Man and Biosphere-MAB)

Programma saistīta ar starpdisciplināriem pētījumiem un kapacitātes veidošanu ar mērķi uzlabot cilvēku attiecības ar vidi globālā mērogā. Šī ir starpvalstu ekosistēmas pētniecības, izglītības un informācijas izplatīšanas programma, kura orientēta uz dabas resursu sapratīgu izmantošanu, lai īstenotu sistēmas: vide - iedzīvotāji kvalitātes nodrošināšanu. Latvijā MAB programmu vada Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora vietnieks Andris Urtāns un LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns Māris Kļaviņš.

MAB ietvaros darbojas arī Biosfēras rezervātu tīkls, kuru galvenais mērķis ir zināšanu izplatīšana, pētījumi, monitorings, izglītība un apmācība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Biosfēras rezervātus veido ar mērķi līdzsvarot dabas, un kultūrvides daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Pasaulē ir 324 biosfēras rezervāti 82 valstīs. 122 šādas starptautiski atzītas teritorijas atrodas Eiropā. Ideja par tādu jaunu aizsargājamo teritoriju kategoriju dzimusi 1974. gadā UNESCO programmas „Cilvēks un biosfēra" ietvaros. Latvija šai programmai pievienojās 1995.g. 5. oktobrī izveidojot MAB Latvijas Nacionālā komiteju, ar kuras iniciatīvu un aktīvu darbību Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) 1997.g. 11. decembrī tika iekļauts UNESCO aizsargājamo teritoriju skaitā.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) tika izveidots atbilstoši 1997.g. 11.decembra LR Saeimas apstiprinātajam likumam "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu", piešķirot 1990.gadā izveidotajam Ziemeļvidzemes reģionālajam dabas aizsardzības kompleksam. starptautiskajai aizsargājamo teritoriju klasifikācijai atbilstošu nosaukumu.

Tā teritorija aptver Salacas upes baseinu, ieskaitot Burtnieku ezeru ar tā pietekām, Baltijas jūras Rīgas līča Ziemeļvidzemes piekrasti 60 km garumā un tai pieguļošo jūras akvatoriju līdz 10m dziļumam. Tā izvietojas Limbažu, Valmieras un Valkas rajonu Z daļā ar 4500 km² lielu sauszemes platību un 167,5 km² jūras akvatorijas un sastāda gandrīz 6% no Latvijas kopējās platības. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta galvenais mērķis ir nodrošināt ainavas, sugu un dabas daudzveidības aizsardzību Ziemeļlatvijas daļā, kura sastāda 6% no visas Latvijas teritorijas. Papildus dabas aizsardzībai rezervāts veicina arī ilgtspējīgas saimniekošanas attīstību teritorijā un veic un koordinē rezervātā nepieciešamos pētījumus un monitoringu. Interneta adrese: http://www.biosfera.gov.lv

Ņemot vērā teritorijas daudzveidību, unikalitāti un kultūrvēsturiskās vērtības, Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā noteiktas 3 funkcionālās zonas. Katrā no tām ir atšķirīgi apsaimniekošanas ierobežojumi.

Visstingrākais režīms ir dabas liegumu jeb kodolzonās. Mērķis ir nodrošināt dabisku, cilvēka nepārveidotu vai maz pārveidotu dabas kompleksu pilnīgu aizsardzību, saglabājot tos kā raksturīgus dabiskās vides paraugus. Šajās zonās gandrīz pilnībā aizliegta saimnieciskā darbība.

Pielaidīgākas prasības ir ainavu aizsardzības zonās. Līdzās ainavu dabiskās struktūras un veidola saglabāšanas pasākumiem tajās atļauta arī saimnieciskā darbība. Taču nav paredzēta videi kaitīgu rūpniecības uzņēmumu izveide un attīstība. Šīs zonas kalpo arī kā dabas liegumu teritoriju aizsargjoslas.

Neitrālās zonas ir teritorijas ar tautsaimniecībā intensīvi izmantojamām platībām, apdzīvotām vietām, ceļu tīkliem. Visa saimnieciskā darbība un tās attīstība tajās notiek saskaņā ar vispārējo likumdošanu.

Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts (ZBR) 2006.g. piedalījās UNDP/GEF projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR" realizēšanā, kas sniedz būtisku atbalstu ZBR darbības uzlabošanai. Sekmīgi noslēgusies LIFE projekta „Piekrastes biotopu aizsardzības un apsaimniekošana" ZBR piekrastes teritorijā. 2006.gadā tika īstenots arī Life-Nature projekts "Palieņu pļavu atjaunošana ES un globāli apdraudēto sugu aizsardzības nodrošināšanai (grieze, ķikuts)". Projektu īstenoja Latvijas Dabas fonds 4 ZBR vietās. Ar tiešu vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu tiek atjaunotas pļavas, sakārtotas konkrētajām sugām piemērotās dzīvotnes. 2006.gadā ir noslēdzies projekts par ES ūdens Struktūrdirektīvas ieviešanu Latvijā "Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrāde".

Tāpat noslēdzies Latvijas/Igaunijas kopprojekts „Integrētā mežu un mitrāju ilgtspējīga apsaimniekošana pārrobežu sadarbības teritorijā Ziemeļu Livonija" . Tā ietvaros ir izstrādāts pārrobežu teritorijas Kompleksās attīstības plāns, saskaņota dabas aizsardzības plānu izstrāde pārrobežu Ramsāres teritorijām Latvijas un Igaunijas pusē, veikti kopīgi pētījumi. No Latvijas puses ir veikti visi priekšdarbi, lai tiktu izveidota jauna pārrobežu Ramsāres purvu teritorija, kura būs viena no 5 tāda veida teritorijām pasaulē.

2006.gada darbības pārskats

“Ilgtspējīga piekrastes vides līdzsvarota attīstība” (Sustainable Coastal Development)

Programma tiek īstenota Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūtā, kurš sadarbību ar UNESCO izglītības jomā uzsāka jau 1991.gadā. Programmu vada LU Vides zinātnes un pārvaldības institūta direktors Raimonds Ernšteins.

1997.g. UNESCO Piekrastes reģionu un mazo salu starpdisciplīnārā departamenta (SCI) rīkotajā seminārā tika pieņemts lēmums izveidot UNESCO Baltijas un Ziemeļvalstu pētniecības un informācijas apmaiņu tīklu par piekrastes attīstības jautājumiem un vēlāk tika pieņemts lēmums izveidot UNESCO Katedru (UNESCO Chair), kas joprojām darbojas Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūtā. UNESCO Katedra ciešā sadarbībā ar UNESCO LNK Sekretariātu, ir laidusi klajā rakstu krājumu „Piekrastes ilgtspējīgas attīstības prakses Latvijā”.

1999.g. ar UNESCO atbalstu pilotprojekta ietvaros tika likti pamati sadarbībai ar Ziemeļkurzemes pašvaldībām, izstrādāta metode un veikti pētījumi Rojas, Kolkas, Dundagas piekrastes pagastu teritorijās.

Latvijas Universitātes Vides zinību un pētniecības institūts, kura ietvaros Latvijā darbojas UNESCO Ilgtspējīgas piekrastes katedra, turpina darbu piekrastes ilgtspējīgas attīstības sektorā ne tikai pilnveidojot mācību/studiju procesu un sagatavojot dažādus studiju materiālus, bet arī izstrādājot pētniecības un attīstības projektus Latvijas piekrastes teritorijās. Visu 2006. gadu turpinājās starptautiskā sadarbība – pētnieciskais, izglītības un komunikācijas darbs - dažādos Eiropas projektos:

Piekrastes partneruniversitāšu sadarbība

UNESCO UNITWIN projekta Network on Wise Coastal Practices in Europe (WICOP-Europe) ietvaros tiek realizēts Kadizas Universitātes (Spānija) vadītais TEMPUS partnerības projekts par 5-gadu augstākās izglītības studiju programmas piekrastes integrētajā pārvaldībā pārveidošanu bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmās Krievijas Valsts hidrometeoroloģijas universitātē Pēterburgā.

Piekrastes komunikācijas attīstība

EU INTERREG III B BSR projekts COASTSUST ar Somijas Mežu un parku pārvaldi u.c. partneru tīklu par piekrastes attīstību un vides komunikāciju tajā. Projekta ietvaros 2006. gadā ir notikuši vairāki semināri un izstrādāti Sakas un Liepājas piekrastes komunikācijas piemēri. Notikuši 2 starptautiski doktorandu semināri Latvijā. Projekta mājas lapas adrese internetā: www.coastsust.net.

Piekrastes ilgtspējīgas attīstības indikatori

EU INTERREG III C South projekts DEDUCE ar Katalonijas pašvaldību Spānijā u.c. partneru tīklu, par ilgtspējīgas attīstības indikatoriem piekrastes reģionos Eiropā. Projekta ietvaros 2006. gadā ir notikuši vairāki semināri, kā arī nacionālais seminārs piekrastes interešu grupām. Izstrādāti piekrastes indikatori un veikta municipālā aprobācija Liepājas pašvaldībā. Projekta mājas lapas adrese internetā : www.deduce.eu.

Piekrastes vides informācijas integrācija

EU LIFE ENVIRONMENT projekts ENVIFACILITATE ar Turku Universitāti Somijā, par telpiskās un vides informācijas integrācijas un izplatīšanas veicināšanu. 2006. gada aprīlī notika seminārs Latvijā, kā arī notikušas vairākas darba tikšanās. Notikuši ICZM piekrastes karšu servisa izveides, aprobācijas un popularizācijas pasākumi. Projekta mājas lapas adrese internetā: http://envifacilitate.utu.fi

Ilgtspējīga piekrastes tūrisma attīstība

EU INTERREG III C North projekts DestiLink ar Stoerstromas grāfisti Dānijā u.c. partnerorganizācijām par sadarbības tīkla veidošanu ilgtspējīga piekrastes tūrisma veicināšanai. Projekta ietvaros 2006. gadā ir notikušas vairāki starptautiski semināri, kā arī izstrādātas gadījumu studijas Latvijā – Engures ezera dabas parka, Tukuma reģiona muzeju tīkla un Vidzemes biosfēras rezervāta piemēri. Projekta mājas lapas adrese internetā: http://www.destilink.net

Tālmācības materiāli par piekrastes pārvaldību.

EU LEONARDO DA VINCI projekts COASTLEARN ar Eiropas piekrastes aizsardzības apvienību par tālmācības mācību materiālu izstrādi; Projekta rezultātus – virkni mācību moduļu un interaktīvo spēli var aplūkot projekta interneta mājas lapā http://www.netcoast.nl/coastlearn/website/index.html. (vai LU EVS Vides zinātnes un pārvaldības institūta mājas lapā http://vide.lu.lv – COASTLEARN projekts). Tālmācības materiāls ir izdots latviešu valodā gan CD-rom formātā, gan arī drukātā versijā, kā arī izplatīts Latvijas piekrastes pašvaldībām un skolām.