Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads

2010. gads pēc UNESCO iniciatīvas pasludināts par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu.

Bioloģiskās daudzveidības jautājumiem tas veltīts, vēršot papildus sabiedrības uzmanību Tūkstošgades mērķiem vides ilgtspējības nodrošināšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī atgādinot par 1992. gada Konvencijā „Par bioloģisko daudzveidību” uzņemtajām saistībām apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos pasaulē. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatā ir jau minētā 1992. gadā Riodežaneiro pieņemtā konvencija „Par bioloģisko daudzveidību”. To parakstījušas 192 UNESCO dalībvalstis. Latvija Konvenciju ratificēja 1995. gadā, tāpat kā citas dalībvalstis apņemoties veidot gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sadarbības sistēmu informācijas par bioloģisko daudzveidību apmaiņai.

Jau kopš organizācijas dibināšanas brīža UNESCO ir īstenojusi un atbalstījusi aktivitātes, kas veicina zinātnisko pētniecību bioloģiskās daudzveidības jomā un vides aizsardzībā. Viena no būtiskākajām UNESCO aktivitātēm ir starptautiskās zinātniskās sadarbības programma „Cilvēks un biosfēra” („Man and Biosphere” (MAB)), kurai 1995. gadā pievienojās arī Latvija, izveidojot MAB Latvijas Nacionālo komiteju, ar kuras iniciatīvu un aktīvu darbību Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts 1997. gadā tika iekļauts UNESCO Biosfēras rezervātu tīklā.

Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvo būtņu – augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Saskaņā ar Konvencijas „Par bioloģisko daudzveidību” bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā uz sauszemes, jūrās un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tie ir. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Bioloģisko daudzveidību jāsaprot trijos līmeņos: sugu daudzveidība (dažādas sugas), ģenētiskā daudzveidība (gēnu dažādība, ko satur augi, dzīvnieki, sēnes, mikroorganismi, un tā parādās vienas sugas robežās) un ekosistēmu daudzveidība (dažādas ekosistēmas).

Gada ietvaros UNESCO aicina visas tās dalībvalstis pārvērtēt paveikto un izvērtēt savu darbību vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī izkopt sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un lomu ilgtspējīgai attīstībai, veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vides saudzēšanu un rūpes par to, sekmēt projektus un attīstību, kas nemazina un nekaitē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ar šo gadu iesākas arī Starptautiskās dekādes „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (2005. – 2014.) otrā puse, kuras ietvaros īpašu uzmanību Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) vērš tieši uz izglītības lomu un atbildību tādas attieksmes veidošanā, kas ir pārdomāta pret vidi un bioloģisko daudzveidību.

Līdzīgi kā dabas bagātības slēpjas tās daudzveidībā arī kultūru krāšņums un vērtības atklājas tikai spējot iedziļināties tajā un saprast visā to daudzveidībā. Tāpēc UNESCO 2010. gadu līdzās Bioloģiskās daudzveidības gadam ir pasludinājis arī par Starptautisko kultūru tuvināšanas gadu. Tā mērķis ir veicināt kultūru tuvināšanās idejas izkopšanu ar pārdomātas, iekļaujošas un atbilstošas politikas veidošanu starp iesaistītajām pusēm visdažādākajos līmeņos gan nacionāli, gan reģionāli, gan arī starptautiski.

Informācija par Starptautisko Bioloģiskās daudzveidības gadu

UNESCO un bioloģiskā daudzveidība

Materiāli