Nemateriālais kultūras mantojums

Nemateriālais kultūras mantojums

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Plašu starptautisku atpazīstamību ieguvusi UNESCO programma Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbi, kuru vidū 2003.gadā iekļauta arī Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija. Tradīciju loma kultūras dzīvē un kultūras identitātes veidošanā ir starptautiski apzināta un atzīta kā sabiedrības attīstībai un pašapziņai nozīmīga un saglabājama.

Pasaules mērogā apzinoties nepieciešamību nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspēju, 2003.gadā UNESCO Ģenerālā konference pieņēma UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu . Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās minētajai konvencijai, starptautiski apliecinot valsts vēlmi mērķtiecīgi saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana līdz ar Latvijas pievienošanos konvencijai ir skaidri apliecināta kā Latvijas valsts vēlme veicināt dzīvas kultūras tradīcijas un to daudzveidības vērtības izpratni sabiedrībā. K onvencija stājās spēkā 2006.gadā, un līdz 2009.gada jūnijam tai pievienojušās 114 pasaules valstis. Konvencija kļuvusi par nozīmīgu avotu valstu nacionālo kultūras politiku veidošanā ar vienotu mērķi – veicināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pieņemšana nozīmēja arī jauna jēdziena – „ nemateriālais kultūras mantojums" – starptautisku lietojumu, tai skaitā latviešu valodā. Konvencijā „nemateriālais kultūras mantojums" nozīmē "p aražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu".

- Kā norāda konvencija, tas ir kultūras mantojums, kas ir nozīmīgs kopienām, grupām, indivīdiem, veidojot daļu viņu kultūras identitātes. Konvencija izceļ tieši ikviena cilvēka lomu tradīciju turpinājumā, nozīmes izpratnē, vērtības atzīšanā, un valsts loma ir veicināt tās sabiedrībā tradīciju iepazīšanu un vērtības izpratni.

- Nemateriālais kultūras mantojums ir daudzveidīgs kā visas pasaules mērogā, tā arī lokāli, izpaužoties visdažādākajās jomās, cita starpā: mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju; spēles mākslas; paražas, rituāli un svētki; zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu; tradicionālās amatniecības prasmes. Lokālā kultūras tradīciju daudzveidība ir nemateriālajam kultūras mantojumam īpaši nozīmīga un saglabājama.

- Nemateriālais kultūras mantojums atrodas pastāvīgā mainībā; kā norādīts konvencijā, "š o nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību." Nemateriālais kultūras mantojums ir mantotu vērtību un jaunrades sintēze, un tā saglabāšana reizē ir pastāvīgs kultūras radošs process.

- Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā nozīmīgi atslēgas vārdi ir vērtības izpratne un izglītība. Saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu nozīmē apzināties, nostiprināt tā vērtību un veicināt tā tālāknodošanu arī izglītības jomā. Latvijas nemateriālais kultūras mantojums un īpaši Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir nozīmīga Latvijas kultūrtelpas daļa, kas vienotā tradīcijas turpinājuma procesā iesaista dažādas paaudzes, dažādu sabiedrības daļu, profesiju un interešu cilvēkus. Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir process, kas līdztekus kultūras praksēm veicina sabiedrības saliedētību, kultūras identitātes nostiprināšanu un Latvijas kultūrtelpas unikalitātes saglabāšanu.

UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanas norādījumi
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Metodiskais materiāls "Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem"

Ievas Vītolas un Signes Pujātes sagatavotais metodiskais materiāls "Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem" sniedz priekšstatu par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums, kā gatavoties lauka pētījumam un kā veikt teicēja intervēšanu. Rokasgrāmata tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju Asociēto skolu projekta ietvaros, kad vairākas Latvijas skolas iesaistījās nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā. Ar nolūku izzināt sava novada tradīcijas projekta dalībnieki piedalījās lauka pētījumā, intervēja teicējus, apgūstot pirmās iemaņas nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā. Izdevums sagatavots ar UNESCO Līdzdalības programmas atbalstu.

Metodiskais materiāls "Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšana: rokasgrāmata iesācējiem"

Lūdzu, izmantojiet kontaktu formu, lai uzdotu sev interesējošos jautājumus.