Programma "Pasaules atmiņa"

UNESCO programma „Pasaules atmiņa”

UNESCO programma „Pasaules atmiņa” dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši pieejamu un atpazīstamu dažādās pasaules daļās.

Dokumentārais mantojums ir cilvēces kultūras mantojuma daļa, kas ietver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu daudzveidību, kā arī vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā uz jebkāda iespējamā informācijas nesēja. Dokumentārais mantojums ir daļa pasaules atmiņas. Tas reizē ir trausls un izzūdošs mantojums, kura bojāeja nozīmētu arī cilvēces atmiņas avotu zaudējumu.

Pasaulē gadsimtiem ilgi eksistējušās grūtības dokumentārā mantojuma saglabāšanā ir pieaugušas karu, sociālo pārmaiņu un resursu trūkuma dēļ. Pasaulē ievērojamas kolekcijas ir piedzīvojušas dažādus likteņus, ko ir ietekmējusi laupīšana, nelegāla pārdošana, izpostīšana un nepietiekamu līdzekļu piešķiršana dokumentu piemērotai glabāšanai. Liela daļa dokumentu ir izzuduši, daudzu saglabāšana ir apdraudēta. Tanī pašā laikā dokumentārais mantojums nereti tiek atklāts no jauna.

Programmas Starptautiskā konsultatīvā padome pirmo reizi tikās Polijā 1993. gadā. Padome pieņēma programmas darbības plānu, kas iezīmēja UNESCO koordinētāja lomu ieinteresēt valdības, starptautiskās organizācijas un fondus, lai veicinātu sadarbības projektu īstenošanu dokumentārā mantojuma saglabāšanai. Starptautiskajai konsultatīvajai padomei tika izveidotas Tehniskā apakškomiteja un Mārketinga apakškomiteja.

Sadarbības līgumā ar Starptautisko bibliotēku asociāciju federāciju, kā arī sadarbībā ar Starptautisko arhīvu padomi tika paredzēts pieņemt programmas Vispārējās vadlīnijas. Sadarbojoties ar nacionālajām komisijām, UNESCO ir sagatavojusi apdraudēto bibliotēku un arhīvu sarakstu un nacionālo kinematogrāfisko mantojumu sarakstu.

UNESCO programmai „Pasaules atmiņa” izveidotas Nacionālās komitejas dažādās pasaules valstīs - UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā komitejā darbojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidents Imants Freibergs, sabiedrības „Tilde” direktors Andrejs Vasiļjevs, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas lektors Uldis Straujums, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes asociētais profesors un Letonikas centra vadītājs Valdis Muktupāvels, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latviešu folkloras krātuves asistents Aldis Pūtelis, Muzeju valsts pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Centrālās mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijas direktore Inta Rudzīte, Latvijas Tautas frontes muzeja direktore Meldra Usenko un UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Anita Vaivade.

Lai veicinātu dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pareizu aizsardzību, daudzpusīgu izzināšanu un novērtējumu, 1995. gadā programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros dibināts starptautisks reģistrs, kurā tiek iekļautas visai pasaulei nozīmīgas dokumentāra rakstura liecības. Reģistrā iekļauto vienību skaits ir ievērojami audzis, Starptautiskās konsultatīvās padomes tikšanās reizēs (reizi divos gados) apstiprinot jaunas nominācijas. 2009.gada jūnijā reģistrā ir iekļautas 158 dokumentārā mantojuma vienības no visas pasaules, piemēram, režisora Friča Langa (Fritz Lang) kinofilmas „Metropole” (1927) negatīvs, King dinastijas Jangšī Lei arhīvi no 18. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam Ķīnā, Krievijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma plakātu kolekcija, feniķiešu alfabēta paraugi Libānā u.c.

Programmas „Pasaules atmiņas” starptautiskajā reģistrā 2001. gadā tika iekļauts Dainu skapis, īpaši izceļot tā unikālo saturu un tā saikni ar vēl joprojām dzīvajām nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām Latvijā. Dokumentārā mantojuma liecību piederība „Pasaules atmiņas” starptautiskajam reģistram nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību; tā ir arī mantojuma glabātājas valsts atbildība mantojumu saglabāt un darīt pieejamu. 2006. gadā tika izveidota Dainu skapja virtuālā versija www.dainuskapis.lv, padarot šo mantojumu apskatāmu un izmantojamu visā pasaulē.

2008. gadā programmas „Pasaules atmiņas” starptautiskajam reģistram tika iesniegta Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”. Nominācijas ietvaros ir sagatavota informatīva mājas lapa www.balticway.net, kā arī publicēti informatīvi materiāli igauņu, latviešu, lietuviešu, angļu, franču un krievu valodās. 2009. gada jūlijā programmas „Pasaules atmiņas” Starptautiskā ekspertu komiteja pieņema lēmumu, iekļaut nomināciju „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” „Pasaules atmiņas” starptautiskajā reģistrā.

Programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros bez starptautiskā reģistra tiek īstenota arī virkne pilotprojektu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lai reproducētu dokumentārā mantojuma oriģinālus uz citiem informācijas nesējiem. Piemēram, CD formātā tika izdota 13. gadsimta Radzivila hronika; iesaistoties septiņām Latīņamerikas valstīm, tika īstenots kopīgs avīžu mikrofilmēšanas projekts Memoria de Iberoamerica. Minētie projekti sekmēja pieeju dokumentārajam mantojumam un deva ieguldījumu tā saglabāšanā.

Plašāku informāciju par programmu „Pasaules atmiņa”, kā arī par programmas starptautiskajā reģistrā iekļautajām vienībām, meklējiet UNESCO mājas lapas sadaļā Memory of the World, www.unesco.org

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

Programmas „Pasaules atmiņas” īstenošanā līdzās starptautiskai uzmanībai, kas veltīta pasaules nozīmīgākajam dokumentārajam mantojumam, nozīmīgi ir valstu nacionālie centieni apzināt katras valsts nozīmīgāko dokumentāro mantojumu, darīt to sabiedrībai pieejamu, atpazītu un novērtētu, tādēļ UNESCO dalībvalstis ir aicinātas veidot „Pasaules atmiņas” nacionālos reģistrus ar mērķi veicināt valsts mērogā nozīmīgākā dokumentārā mantojuma aizsardzību un atpazīstamību.

Pasaulē rodamas dokumentārā mantojuma liecības ar dažādu ietekmi - globālu, reģionālu vai nacionālu. UNESCO dalībvalstis ir aicinātas darīt visai pasaulei pieejamus un iepazīstamus tos dokumentus, kas vēsturiski bijuši ar nacionālu ietekmi un kuru zaudējums būtu būtisks zaudējums visas pasaules atmiņai. Dokumentārā mantojuma unikalitāte, neaizstājamība un autentiskums ir īpašības, kas veido šī mantojuma nozīmi visas pasaules mērogā. Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski.

Programmas starptautiskais reģistrs kalpo par bagātīgu avotu pasaules dokumentārā mantojuma daudzveidības iepazīšanai. Nacionālas nozīmes reģistru uzdevums savukārt ir veicināt nacionālā dokumentārā mantojuma daudzveidības iepazīšanu.

Latvijas atmiņas institūcijās un privātās kolekcijās rodams daudz unikālu vērtību, kuru pieejamības veicināšana, iepazīšana un atpazīstamība bagātinātu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par Latvijas vēsturi un Latvijas dokumentāro mantojumu. UNESCO programmai „Pasaules atmiņa” un tās ietvaros veidotiem nacionālajiem reģistriem ir nozīmīgā izglītojoša loma kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās dokumentārā mantojuma vērtības tiks darītas pieejamas Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library, www.wdl.org), tādējādi sniedzot iespēju visai pasaulei iepazīt Latvijas dokumentārā mantojuma vērtības.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām – arhīviem, bibliotēkām un muzejiem – jau kopš 2007. gada ir mērķtiecīgi strādājusi, lai izveidotu programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru. Pamatojoties uz Latvijas atmiņas institūciju ieteikumiem, ir sagatavotas „„Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālā reģistra vispārējās vadlīnijas”.

"Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālā reģistra vispārējās vadlīnijas

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā 2009.gadā iekļautas četras nominācijas:

1) “Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.-1940.”

2) „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”

3) “Raiņa un Aspazijas sarakste (1894–1929)”

4) „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.”

Vairāk informāciju par UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru skatīt – www.atmina.unesco.lv

Buklets "Pasaules atmiņa" latviešu valodā

Buklets "Pasaules atmiņa" angļu valodā

Papildus informācija par programmu „Pasaules atmiņa”:
Anita Vaivade
UNESCO LNK
Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāja
Tālrunis: 67325109
E-pasts: anita@unesco.lv