UNESCO ģenerāldirektore

Irina Bokova

2009. gada 15. oktobrī, 35. ģenerālkonferencē, par UNESCO ģenerāldirektori laika posmam no 2009. līdz 2013.gadam tika ievēlēta Bulgārijas vēstniece Irina Bokova.

Pilnā vārdā Irina Gueorguieva Bokova ir dzimusi 1952. gadā Sofijā, Bulgārijā. Viņas tēvs ir Bulgārijas politiķis un laikraksta redaktors. Irina Bokova ir ieguvusi maģistra biznesa grādu Maskavas valsts starptautisko attiecību institūtā un studējusi Merilendas un Hārvaradas universitātēs ASV. Bokova spēj brīvi sazināties angļu, franču, spāņu un krievu valodās.

Līdz ievēlēšanai par UNESCO ģenerāldirektori Bokova ilgstoši bija Bulgārijas ārlietu ministre un Bulgārijas pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā un UNESCO, viņa ieņēmusi arī vairākus nozīmīgus amatus kā Bulgārijas pārstāve Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā, kā arī piedalījusies vairāku Eiropas attīstības un politikas forumu dibināšanā, tai skaitā viņa bija Eiropas politikas foruma dibinātāja un priekšsēdētāja īpaši pievēršoties jautājumiem par to, kā novērst Eiropas sašķelšanos un veicināt savstarpējo dialogu, cieņas un tiesību svarīgumu.

Savā ievēlēšanas uzrunā UNESCO ģenerāldirektore kā galvenos mērķus savu četru gadu mandāta laikā norādījusi:
- Stiprināt UNESCO lomu starptautiskās ekonomiskās un garīgās krīzes pārvarēšanā, sekmējot demokrātiskākas un cilvēciskākas sabiedrības attīstību;
- Turpināt stiprināt izglītības lomu un nozīmi sabiedrības attīstībai, uzsverot izglītības pieejamības un kvalitātes jautājumus, īpaši attīstības valstīs, norādot, ka izglītība ir galvenais stūrakmens labākai 21 gadsimta cilvēcei;
- Nostiprināt UNESCO lomu un nozīmību zinātnes attīstības jautājumos, ar mērķi atjaunot zinātnes un savstarpējās domu apmaiņas forumus pie UNESCO kā atbalstu labākas pasaules un civilizācijas attīstībai;
- Stiprināt kultūras tās plašākajā izpratnē apziņu par galveno miera un sabiedrības attīstības un labklājības veicinātāju pasaulē un katrā UNESCO dalībvalstī, caur kultūru radot kvalitatīvu dzīves vidi ikvienam, savstarpēju sapratni un iecietību.

Ikvienā no šiem mērķiem Irina Bokova uzsver cilvēciskuma nozīmi, izceļot nepieciešamību veidot un pasaulē iedibināt jaunu 21.gadsimta humānismu. Šī jaunā humānisma veidošana, uzsver Bokova, arī ir vislielākais 21 gadsimta izaicinājums, tā ir vesela jauna laikmeta un attieksmes veidošana, kura pamatā ir miera kultūras idejās, iekļaujošāka, taisnīga un objektīva sabiedrība. Šī mērķa sasniegšanai Bokova uzsver vairākus jau iedibinātus UNESCO mehānismus un darbības programmas, kas veicina ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kuras pamatā ir vispārpieņemtas sabiedrības vērtības, savstarpēja cieņa un kultūru novērtējums, taisnīga un godīga zinātņu, inovāciju un jauno tehnoloģiju izmantošana cilvēces labklājībai un dzīves vides saglabāšanai.

Runājot par UNESCO lomu pasaulē, Bokova norāda, ka UNESCO galvenais spēks ir tā pieredze globālajā pārvaldībā, tā plašais darbības tīkls dalībvalstīs caur to nacionālajām komisijām un sadarbības partneru loks, kas ļauj UNESCO visplašākajā iespējamā savstarpējā konsultācijā, vienot pēc iespējas vairāk iesaistītās puses svarīgāko globālo jautājumu apspriešanā un virzīt to risināšanu. UNESCO šobrīd ir lielākā vispasaules starpvaldību organizācija, kas sevī ietver 193 dalībvalstis un 7 asociētās dalībvalstis, līdz ar to jo īpaši šobrīd tās loma pasaules attīstībā ir jo nozīmīga.

UNESCO nacionālās komisijas ir unikāls UNESCO darbības tīkls visā pasaulē, nodrošinot, ka UNESCO programmas, idejas un vērtības tiek skaidrotas, īstenotas ikvienā tās dalībvalstī un ka ikvienas dalībvalsts viedoklis, prioritātes un pārdomas tiek ņemtas vērā un iesaistītas arī starptautiskās diskusijas veidošanā un virzīšanā.

Papildus informācija:
UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas oficiālā mājas lapa http://www.bokova.eu/
Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas mājaslapa www.unesco.org