Par UNESCO

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) dalībvalsti var kļūt ikviena pasaules valsts, kas ir ANO dalībvalsts, jo UNESCO ir ANO specializētā aģentūra izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jautājumos. UNESCO konstitūcijā ir nosauktas trīs institūcijas, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības – UNESCO Ģenerālā konference (pārstāvētas visas pasaules valstis un katrai ir viena balss, tiekas reizi divos gados, apstiprina organizācijas programmu un budžetu, starptautiskās konvencijas un citus saistošus dokumentus), UNESCO Izpildpadome (pārstāvētas 58 pasaules valstis, kuras ievēl UNESCO Ģenerālajā konferencē, pieņem lēmumus par organizācijas darbu, programmu un budžetu starplaikos no vienas UNESCO Ģenerālās konferences līdz nākamajai) un Nacionālās komisijas (pamatuzdevums ir nodrošināt katras dalībvalsts sadarbību ar UNESCO un pārstāvēt dalībvalsts intereses organizācijas darbā).


Visā pasaulē Nacionālās komisijas izveido pamatojoties uz UNESCO konstitūcijas 7.pantu, kurā ir noteikts, ka „katra dalībvalsts veic tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās organizācijas”. Tas nozīmē, ka Nacionālā komisija ir katras dalībvalsts izveidota institūcija sadarbībai ar UNESCO un tādējādi Nacionālās komisijas tiesisko statusu nosaka, pamatojoties uz katras valsts iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Nacionālās komisijas ir unikāls institucionāls orgāns ANO sistēmā, kuram nav līdzīga nevienā citā ANO sistēmas organizācijā, fondā vai institūcijā.


1992.gadā Latvijā tika izveidota UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) un 1994.gada 24.novembrī LR Saeima pieņēma likumu “Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu” ( PDF versija, 2.8Mb), saskaņā ar kuru UNESCO LNK ir juridiskas personas statuss, un tā ir neatkarīga Latvijas Republikas bezpeļņas institūcija ar valdības konsultatīvas iestādes funkcijām, kuras darbību finansē valsts un regulē Latvijas Republikas likumi un starptautiskās konvencijas.

Nacionālās komisijas augstākā institūcija ir Asambleja, kas sanāk kopā vismaz divas reizes gadā. Tās darbu vada Nacionālās komisijas prezidents, kuru uz četriem gadiem ievēl Nacionālās komisijas locekļi. Jautājumu izskatīšanai Asambleju starplaikos Nacionālā komisija ievēl Izpildkomiteju. Lai sekmētu UNESCO programmu integrāciju Latvijas izglītībā, zinātnē un kultūrā, pie UNESCO LNK galvenajām programmām ir izveidotas 3 programmu padomes – Izglītības programmu padome, Zinātnes programmu padome, Kultūras programmu padome un 1 darba grupa programmai „Pasaules atmiņa” Latvijas valsts intereses UNESCO galvenajā mītnē Parīzē pārstāv Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO, kuru vada LR vēstnieks. Komisijas ikdienas darbu organizē UNESCO LNK Sekretariāts, kuru vada Nacionālās komisijas uz četriem gadiem iecelts ģenerālsekretārs.

Nacionālās komisijas locekļi saskaņā ar Satversmi ir 17, kas šobrīd pārstāv Valsts prezidentu, LR Pastāvīgo pārstāvniecību  UNESCO, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Vides ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitāti, Latvijas Radošo savienību, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, Latvijas Kultūras fondu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Nacionālās komisijas prezidents ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.


Pamatojoties uz UNESCO Nacionālo komisiju hartu  un UNESCO LNK Satversmi,

Latvijas Nacionālās komisijas darbības mērķ­i ir:

• dot ieguldījumu Latvijas sabiedrības un visas cilvēces attīstībā, sekmējot pasaules valstu intelektuālo sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā;
  
• popularizēt Latvijas izglītības, zinātnes un kultūras sasniegumus, pozitīvo pieredzi un tradīcijas, tādējādi veidojot pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē.