Č.Darvina 200.jubilejas pasākumi Latvijā
'Darvins Mūsdienās' ir programma, kas ietver pasākumu kopumu Čarlza Darvina 200.jubilejas un viņa publikācijas 'Sugu izcelšanās' 150.gadadienas aktualizēšanai Latvijā. Programmu Latvijā īsteno Britu padomes pārstāvniecība Latvijā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Dabas muzejs, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs, Latvijas bioloģijas skolotāju asociācija, LU Bioloģijas fakultātes studentu pašpārvalde un Debašu klubs. Starptautiskā aspektā 'Darvins Mūsdienās' ir Britu padomes programma, kas 2009.gadā tiek īstenota vairāk kā 45 valstīs visā pasaulē. Programmas mērķis ir izvērtēt Darvina evolūcijas ideju ietekmi uz mūsdienu bioloģiju, medicīnu un sabiedrību. Tā ietver plašu izglītojošu kampaņu Internet vidē, ceļojošo izstādi, jauniešu samitu Londonas Dabas vēstures muzejā, Britu zinātnes festivālu Gildfordā un Darvinam veltītu semināru Nacionālajā zinātnes mācību centrā Jorkā. Programmas kulminācija plānota 'Aleksandrijas konferencē'' Aleksandrijas bibliotēkā Ēģiptē šā gada 14.-16.novembrī, kur uz kopīgu trīs dienu diskusiju par evolūcijas un sabiedrības mijiedarbības tēmām kopā sanāk augstskolu mācībspēki, zinātnes komunikāciju speciālisti un mēdiju pārstāvji. Īpaša uzmanība Britu padomes programmā 'Darvins Mūsdienās' ir veltīta jauniešu auditorijas iesaistīšanai un izglītošanai, aicinot nākotnes pasaule veidotājus kritiski izvērtēt evolūcijas teorijas dažādo aspektu izpausmes mūsdienās.
Pasākumu kalendārs
________________________________________________________________________________________________
Notiks debašu turnīrs vidusskolēniem
2009.gada 12.decembrī Rīgā, Ziemeļvalstu ģimnāzijā, biedrība DEBAŠU CENTRS sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Britu Padomi un Latvijas Dabas muzeju rīko Nacionālo K.Popera formālo debašu turnīru vidusskolēniem, kura rezolūcija ir DARVINA TEORIJA IR//NAV PATIESA.
Turnīrs notiks 12.12.2009. laikā no 9.00 līdz 17.00 P. Lejiņa ielā 12, ZVĢ telpās.
Nedaudz par biedrības Debašu centrs darbību
Idejas, kas ir pamatā labām debatēm, sakņojas jau Senajā Grieķijā, kur debates bija demokrātijas sastāvdaļa. Atēnās pulcējās Grieķijas pilsoņi, lai debatētu par to, kādiem jābūt likumiem. Studentiem mācīja debašu mākslu, apspriežot jautājumus no visiem aspektiem, lai tos labāk izprastu. Debašu tradīcijas tika turpinātas arī Senajā Romā.
Viduslaiku Eiropā publiska uzstāšanās un debates bija izglītības sastāvdaļa. Vēlākos laikos debašu biedrības sāka organizēt ASV, kopš 19.gadsimta beigām vairākās universitātēs tika izveidoti debašu klubi. Īpaši populāras debates ir kopš 1960.gada, kad ASV prezidenta vēlēšanu laikā bija iespēja pirmo reizi redzēt TV debates starp Džonu Kenediju un Ričardu Niksonu. Vēlāk, balstoties uz filozofa, profesora un politiskā darbinieka Karla Popera idejām, izveidoja debašu programmu, kura līdz šodienai ir populāra ASV un kopš 1994.gada iedzīvojusies arī Latvijā.
Ar Sorosa fonda Latvija atbalstu 1994.gadā izveidoja Liepājas Debašu centru, kurš vēlāk pārtapa par biedrību Debašu centrs, tā koordinē debašu kustību 7 Latvijas novados- Liepājā, Kuldīgā, Bauskā, Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī un Rēzeknē. Biedrība Debašu centrs ir viena no starptautiskās debašu organizācijas IDEA dalībniekiem.
Debates ir kultūrizglītojoša programma, kas māca valodas kultūru, psiholoģisko likumību pielietojumu, loģikas principus. Debates veicina kritisko un analītisko domāšanu, iecietību un cieņu pret dažādām idejām, prasmi argumentēti izteikt un pamatot savu viedokli, pētniecības un organizēšanas prasmes, prasmi publiski uzstāties.
Debates ir saruna ierobežotā laikā, debatēs piedalās 2 komandas (apstiprinošā un noliedzošā), katra trīs cilvēku sastāvā. Debates tiesā viens vai vairāki debašu tiesneši. Debašu mērķis ir pārliecināt tiesnešus par savu argumentu pārākumu pār oponentu argumentiem.
Katrai komandai jābūt gatavai aizstāvēt gan apstiprinošo, gan noliedzošo viedokli par debates tēmu.
Šoreiz biedrības Debašu centrs rīkotā un sadarbības partneru- UNESCO LNK, Britu padomes un Latvijas Dabas muzeja atbalstītā debašu turnīra tēma ir Darvina teorijas patiesums, turnīra laikā tiks noskaidrots, kā mūsdienu jaunieši izprot Darvina radīto evolūcijas teoriju, kā vērtē to.
Noslēdzies eseju konkurss skolēniem un studentiem par Čarlza Darvina idejām
Eseju konkurss par Čarlza Darvina idejām ir viens no Britu padomes starptautiskā projekta Darvins mūsdienās (Darwin Now) pasākumiem. To rīkoja Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas studentu asociācija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un no 14. septembra līdz 8. novembrim par godu Č. Darvina darba Par sugu izcelšanos 150 gadu jubilejai. Piedalīties bija aicināti vidusskolnieki un Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pirmo kursu studenti.
Kopumā konkursam tika iesniegtas 53 esejas par tematiem: Vai Č. Darvins 2009. gadā saņemtu finansējumu savam pētījumam, Kas ir noteicošais cilvēka attīstībā daba vai kultūra, Č. Darvina pētījumu nozīme mūsdienās un Tehnoloģiju un atklājumu ietekme uz cilvēka dabisko izlasi.
1. vieta: LU BF 1. kursa studentam Kristapam Ozoliņam
2. vieta: Salas vidusskolas 10. klases skolēnam Kristapam Narelam
3. vieta: Rīgas 64. vidusskolas 10. klases skolēnam Kasparam Reinim
Laureātu apbalvošana notiks 27. novembrī LU notiekošajā konferencē Dzīve, Dzīvība, Evolūcija, kur laureāti saņems balvas no UNESCO LNK, Britu padomes Latvijā un Latvijas Dabas muzeja un 1.vietas ieguvējs tiks aicināts arī uzstāties ar savu eseju.
Žūrijai bija liels gandarījums par viedokļu dažādību, kas paustas esejās. Esejās tiek uzsvērta gan kultūra, kas padara cilvēku atšķirīgu no zvēra, gan arī dabas loma cilvēka evolūcijā.
Tāpat Darvina ideju aktualitāte tiek parādīta ne tikai ar klasiskajiem piemēriem no mācību grāmatām, bet ar dabiskās izlases principiem, pamatojot cilvēka pievilcības noslēpumus. Domas dalās arī par to vai Darvins saņemtu finansējumu savam pētījumam mūsdienās. Tā, vienā esejā, Darvina pētījums tiek vērtēts pēc mūsdienu pētījumu kritērijiem un atzīts, ka šāds pētījuma piedāvājums tagad tiktu atzīts par pārāk apjomīgu un prasītu lielāku sadarbību ar citiem pētniekiem.
Visas iesniegtās esejas pēc nolikumā minētajiem kritērijiem izvērtēja žūrija no pieciem LU Bioloģijas fakultātes vecāko kursu studentiem, kas atlasīja vienpadsmit labākās esejas un nodeva tālākai vērtēšanai ekspertiem no LU Bioloģijas fakultātes, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes, UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas un Latvijas Dabas muzeja. Pēc ekspertu vērtējuma tika noteikti konkursa laureāti.
Tāpat LU BF studenti pasniegs specbalvu Ralfam Eglītim (Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, 9. klase) par uzdrīkstēšanos piedalīties, neskatoties uz vidusskolnieku un studentu konkurenci un Dagnijai Bērziņai (A. Upīša Skrīveru vidusskola, 12. klase) par neordināru dabiskās izlases traktējumu.