Starptautiskais bioloìiskâs daudzveidîbas gads

 

2010. gads pçc UNESCO iniciatîvas pasludinâts par Starptautisko bioloìiskâs daudzveidîbas gadu.

Bioloìiskâs daudzveidîbas jautâjumiem tas veltîts, vçrðot papildus sabiedrîbas uzmanîbu Tûkstoðgades mçríiem vides ilgtspçjîbas nodroðinâðanâ un bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanâ, kâ arî atgâdinot par 1992. gada Konvencijâ „Par bioloìisko daudzveidîbu” uzòemtajâm saistîbâm apturçt bioloìiskâs daudzveidîbas mazinâðanos pasaulç. Bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanas pamatâ ir jau minçtâ 1992. gadâ Riodeþaneiro pieòemtâ konvencija „Par bioloìisko daudzveidîbu”. To parakstîjuðas 192 UNESCO dalîbvalstis. Latvija Konvenciju ratificçja 1995. gadâ, tâpat kâ citas dalîbvalstis apòemoties veidot gan nacionâla, gan starptautiska mçroga sadarbîbas sistçmu informâcijas par bioloìisko daudzveidîbu apmaiòai.

Jau kopð organizâcijas dibinâðanas brîþa UNESCO ir îstenojusi un atbalstîjusi aktivitâtes, kas veicina zinâtnisko pçtniecîbu bioloìiskâs daudzveidîbas jomâ un vides aizsardzîbâ. Viena no bûtiskâkajâm UNESCO aktivitâtçm ir starptautiskâs zinâtniskâs sadarbîbas programma „Cilvçks un biosfçra” („Man and Biosphere” (MAB)), kurai 1995. gadâ pievienojâs arî Latvija, izveidojot MAB Latvijas Nacionâlo komiteju, ar kuras iniciatîvu un aktîvu darbîbu Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâts 1997. gadâ tika iekïauts UNESCO Biosfçras rezervâtu tîklâ.

Bioloìiskâ daudzveidîba ir visu dzîvo bûtòu – augu, dzîvnieku, sçòu un mikroorganismu daudzveidîba uz Zemes. To veido arî ðo dzîvîbas formu sabiedrîbas un biotopi, kur tie dzîvo. Saskaòâ ar Konvencijas „Par bioloìisko daudzveidîbu” bioloìiskâ daudzveidîba nozîmç dzîvo organismu formu daþâdîbu visâs vidçs, tai skaitâ uz sauszemes, jûrâs un citâs ûdens ekosistçmâs un ekoloìiskajos kompleksos, kuru sastâvdaïas tie ir. Tâ ietver daudzveidîbu sugas ietvaros, starp sugâm un starp ekosistçmâm. Bioloìisko daudzveidîbu jâsaprot trijos lîmeòos: sugu daudzveidîba (daþâdas sugas), ìençtiskâ daudzveidîba (gçnu daþâdîba, ko satur augi, dzîvnieki, sçnes, mikroorganismi, un tâ parâdâs vienas sugas robeþâs) un ekosistçmu daudzveidîba (daþâdas ekosistçmas).

Gada ietvaros UNESCO aicina visas tâs dalîbvalstis pârvçrtçt paveikto un izvçrtçt savu darbîbu vides un bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanâ, kâ arî izkopt sabiedrîbas izpratni par bioloìiskâs daudzveidîbas nozîmi un lomu ilgtspçjîgai attîstîbai, veicinât bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanu, vides saudzçðanu un rûpes par to, sekmçt projektus un attîstîbu, kas nemazina un nekaitç bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanai. Ar ðo gadu iesâkas arî Starptautiskâs dekâdes „Izglîtîba ilgtspçjîgai attîstîbai” (2005. – 2014.) otrâ puse, kuras ietvaros îpaðu uzmanîbu Apvienoto Nâciju Organizâcija (ANO) vçrð tieði uz izglîtîbas lomu un atbildîbu tâdas attieksmes veidoðanâ, kas ir pârdomâta pret vidi un bioloìisko daudzveidîbu.

Lîdzîgi kâ dabas bagâtîbas slçpjas tâs daudzveidîbâ arî kultûru krâðòums un vçrtîbas atklâjas tikai spçjot iedziïinâties tajâ un saprast visâ to daudzveidîbâ. Tâpçc UNESCO 2010. gadu lîdzâs Bioloìiskâs daudzveidîbas gadam ir pasludinâjis arî par Starptautisko kultûru tuvinâðanas gadu. Tâ mçríis ir veicinât kultûru tuvinâðanâs idejas izkopðanu ar pârdomâtas, iekïaujoðas un atbilstoðas politikas veidoðanu starp iesaistîtajâm pusçm visdaþâdâkajos lîmeòos gan nacionâli, gan reìionâli, gan arî starptautiski.

Informâcija par Starptautisko Bioloìiskâs daudzveidîbas gadu

UNESCO un bioloìiskâ daudzveidîba

Materiâli

© 2005, Latvian National Commission for UNESCO