 |
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
News
| News & Actualities | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 Home > Programmes > Culture > World Heritage > Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu saraksts |
|
Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu saraksts
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu sarakstā 2005. gada 1. martā. Cietoksnis ir nozīmīgs nocietinājuma objekts, pie tam vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. Būdams stilistiski monolīta klasicisma stila pārstāvis, tas rada vispārēju priekšstatu par tā laika celtniecības idejām un sasniegumiem. Cietokšņa teritorijā ir ap 80 ēkas un būves, apkārt cietoksnim - sarežģīta aizsardzības sistēma ar galveno valni.
Lēmumu par Daugavpils (tolaik dēvētu par Dinaburgu) cietokšņa celtniecību pieņēma cariene Katrīna II drīz pēc jaunu teritoriju pievienošanas Krievijai 1772. gadā. Daugavpils cietoksnim bija jākļūst par rietumu robežu nocietinājumu sistēmas būtisku sastāvdaļu. Cietokšņa būvniecība tika uzsākta 1810. gadā (inženieris J.F.Hekel). Cietoksnī bija plānots izvietot septiņus tūkstošus vīru lielu garnizonu un uzstādīt ap 600 lielgabalu. Celtniecības laukumos rosījās ap 15 tūkstoši cilvēku. Pēc ilgstoša celtniecības perioda 1840. gadā cietoksnis tika izveidots kā vienots ansamblis, tas sastāvēja no divām daļām: galvenās, kas atradās Daugavas labajā krastā un priekštilta nocietinājuma upes kreisajā krastā. 1878. gadā nocietinājumu celtniecība tika pabeigta.
Militārajai stratēģijai mainoties, 19. gs. otrajā pusē cietoksnis pakāpeniski zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 1897. gadā to pārvērta par cietoksni noliktavu. No 1920. līdz 1940. gadam cietoksnī dislocējās Latvijas armijas pulki, no 1948. gada līdz 1994. gadam cietoksnī atradās padomju kara aviācijas augstskola. Kopš 1998. gada cietoksnis nodots Valsts nekustāmā īpašuma aģentūras pārvaldīšanā.
Avots: Dr. hist. H. Soms Daugavpils cietoksnim 130".
Kuldīgas vecpilsēta Ventas upes krastā
Kuldīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu sarakstā 2005. gada 1. martā. Vēsturiski Ventas upe un Ventas ūdenskritums ir ieņēmuši nozīmīgu lomu Kuldīgas pilsētas attīstībā. Pasaules mantojumā iekļauti objekti, kuri ģeogrāfiski ir saistīti ar Ventas ieleju: Kuldīgas vecpilsēta, Kuldīgas pils uzkalns, Kuldīgas pils un Ventas kanāls.
Kuldīgas pils uzkalns atrodas Ventas kreisajā krastā; tas ir nacionālas nozīmes kultūrvēsturisks mantojums. Tas tika uzcelts 14. gadsimtā un to ir aizsargājušas dabiskās ūdenstilpnes.
Ventas ūdensceļš ir bijis nozīmīgs faktors, nosakot, ka 13. gadsimta vidū Livonijas ordenis iesāka akmens pils celtniecību Ventas ūdenskrituma tuvumā. 13. gadsimtā tika izveidota pirmā apmešanās vieta, kas lika pamatus Kuldīgas pilsētas attīstībai ap ordeņa pili. 1701. gadā Ziemeļu kara laikā zviedru karaspēks iebruka Kuldīgas pilī, 1709. gadā tā kļuva neapdzīvojama, bet 19. gadsimta sākumā pilsdrupas tika pārvietotas, iedzīvotāji tās izmantoja savām celtniecības vajadzībām.
Arī Ventas kanāls, kas atrodas upes labajā krastā, ir cieši saistīts ar Ventas ūdenskritumu. Kanālu sāka rakt 17. gadsimtā Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, lai kuģiem nodrošinātu apvedceļu apkārt ūdenskritumam. 19. gadsimtā Krievijas cara valdība turpināja kanāla rakšanas darbus, realizējot vērienīgu projektu, kas mēģinātu savienot Baltijas jūru ar Balto, Melno un Kaspijas jūru. Tā rezultātā Krievijas iekšzemes ūdeņi būtu savstarpēji savienoti. Tādējādi kanāls kalpo par vēsturisku pierādījumu cara grandiozajiem plāniem mainīt dabu, kuri neizdevās ekonomisku iemeslu un citu iemeslu dēļ.
Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs sāka savu attīstību jau 13. gadsimtā un tas sevī saglabājis plānošanas elementus no 13. līdz 19. gadsimtam. Vēsturiskajā centrā saglabātas šauras ieliņas, savādas vienstāvu mājas ar skursteni vidū un sarkanu dakstiņu jumtu. Kuldīga bija nozīmīgs politisks administratīvs, ekonomikas un kultūras centrs, Livonijas ordeņa zeme Kurzemes-Zemgales hercogistes pastāvēšanas laikā un Kurzemes province Krievijas impērijā. 1368. gadā Kuldīga kļuva par Hanzas savienības pilsētu. Kuldīgas pilsētai nebija modernu ceļu un dzelzceļa, kas mainītu tās arhitektūru, līdz ar to pilsēta ir saglabājusi tai raksturīgo provinciālo stilu, kas piešķir tai kultūrvēsturiska mantojuma statusu. Kuldīgas ēsturiskais viduslaiku centrs ir vienīgais eksistējošais 17.-18. gadsimta arhitektūras ansamblis Baltijas valstīs.
Avots: Unesco Pasaules mantojuma mājas lapa: http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1987/
Foto no oficiālās Kuldīgas mājas lapas www.kuldiga.lv 
Web site developed by
